Vielu reakcijas ar skābekli var norisināties ar dažādu ātrumu. Ir gadījumi, kad vielu aizdedzinot, sākas degšana.
Par degšanu sauc ķīmisko reakciju, kuras gaitā izdalās siltums un gaisma (var redzēt liesmu).
No metāliem skābeklī var degt, piemēram, litijs, magnijs, alumīnijs. No nemetāliem skābeklī deg ūdeņradis, fosfors, sērs.
Lai viela aizdegtos, ir vajadzīga ne tikai skābekļa (gaisa) piekļuve, bet arī jāsasniedz pašaizdegšanās temperatūra.
Piemēram, magnijs sāk degt skābeklī vai arī gaisā, ja tiek uzkarsēts līdz temperatūrai \(473 °C\), bet ūdeņradis uzliesmo temperatūrā \(536 °C\).
Ja viela ķīmiski nav tik aktīva (ar skābekli spēj reaģēt, bet nav degoša), vai arī, ja viela, kas spēj degt, nav uzkarsēta līdz pašaizdegšanās temperatūrai, oksidēšanas process norisinās ne tik strauji, kā tas notiek degšanas gadījumā.
Ķīmiskā reakcija norisinās lēni, siltumenerģija izdalās, bet liesmu nenovēro. Šādu oksidēšanas procesu sauc par lēnu oksidēšanos.
Piemēram, varš skābeklī nedeg. Bet ja plāksnīte, kas ir izgatavota no sarkanbrūna metāla, kādu laiku saskaras ar gaisu, virsmas krāsa kļūst jo tumšāka un pakāpeniski pazūd metāliskais spīdums. Iemesls tam ir vara reakcija ar gaisa skābekli, kuras rezultātā veidojas vara(II) oksīds \(CuO\):
Par degšanu sauc ķīmisko reakciju, kuras gaitā izdalās siltums un gaisma (var redzēt liesmu).
No metāliem skābeklī var degt, piemēram, litijs, magnijs, alumīnijs. No nemetāliem skābeklī deg ūdeņradis, fosfors, sērs.
Lai viela aizdegtos, ir vajadzīga ne tikai skābekļa (gaisa) piekļuve, bet arī jāsasniedz pašaizdegšanās temperatūra.
Piemēram, magnijs sāk degt skābeklī vai arī gaisā, ja tiek uzkarsēts līdz temperatūrai \(473 °C\), bet ūdeņradis uzliesmo temperatūrā \(536 °C\).
Ja viela ķīmiski nav tik aktīva (ar skābekli spēj reaģēt, bet nav degoša), vai arī, ja viela, kas spēj degt, nav uzkarsēta līdz pašaizdegšanās temperatūrai, oksidēšanas process norisinās ne tik strauji, kā tas notiek degšanas gadījumā.
Ķīmiskā reakcija norisinās lēni, siltumenerģija izdalās, bet liesmu nenovēro. Šādu oksidēšanas procesu sauc par lēnu oksidēšanos.
Piemēram, varš skābeklī nedeg. Bet ja plāksnīte, kas ir izgatavota no sarkanbrūna metāla, kādu laiku saskaras ar gaisu, virsmas krāsa kļūst jo tumšāka un pakāpeniski pazūd metāliskais spīdums. Iemesls tam ir vara reakcija ar gaisa skābekli, kuras rezultātā veidojas vara(II) oksīds \(CuO\):
\(2Cu + O_2 \rightarrow 2CuO\)
Šo procesu var paātrināt karsējot vielu, piemēram, ienesot vara plāksnīti liesmā. Burtiski pēc dažām sekundēm uz plāksnītes virsmas veidosies melna vara(II) oksīda kārta.
Tātad vairākas vielas var ne tikai degt skābeklī, bet arī lēni oksidēties, mijiedarbojoties ar gaisa skābekli. Šādam vielu pārvērtībām ir ļoti liela nozīmē.
Piemēram, šādi norisinās dažu metālu pakāpeniska korozija jeb iziršana un organisko atlieku trūdēšana.
Elpošanas procesā organiskās vielas mūsu organisma šūnās pakāpeniski oksidējās – reagē ar skābekli, kas ienāk organismā caur plaušām. Šo skābekli saista asins sastāvā esošais hemoglobīns (vielai ir sarkana krāsa) un aiznes tālāk. Šūnās organiskās vielas oksidējās, veidojot ogļskābo gāzi un ūdeni. Rezultātā izdalās enerģija, kura ir nepieciešama, lai norisinātos visi dzīvības procesi.
Tātad vairākas vielas var ne tikai degt skābeklī, bet arī lēni oksidēties, mijiedarbojoties ar gaisa skābekli. Šādam vielu pārvērtībām ir ļoti liela nozīmē.
Piemēram, šādi norisinās dažu metālu pakāpeniska korozija jeb iziršana un organisko atlieku trūdēšana.
Elpošanas procesā organiskās vielas mūsu organisma šūnās pakāpeniski oksidējās – reagē ar skābekli, kas ienāk organismā caur plaušām. Šo skābekli saista asins sastāvā esošais hemoglobīns (vielai ir sarkana krāsa) un aiznes tālāk. Šūnās organiskās vielas oksidējās, veidojot ogļskābo gāzi un ūdeni. Rezultātā izdalās enerģija, kura ir nepieciešama, lai norisinātos visi dzīvības procesi.