Kā sastāda ķīmiskās reakcijas vienādojumu un vienādo ķīmiskās reakcijas vienādojuma kreiso un labo pusi?
 
Ķīmiskās reakcijas gaitā jebkura ķīmiskā elementa atomi neiet zudumā un no jauna nerodas. Tāpēc arī ķīmiskās reakcijas vienādojumā jebkura ķīmiskā elementa simbolu summai kreisajā un labajā pusē ir jāsakrīt. Atceramies, ka katrs ķīmiskā elementa simbols apzīmē vienu dotā ķīmiskā elementa atomu.
Ķīmiskās reakcijas vienādojums ir uzrakstīts pareizi, ja sakrīt katra ķīmiskā elementa atomu skaits kreisajā un labajā vienādojuma pusē.
Ja sastādot ķīmiskās reakcijas vienādojumu uzraksta vielu ķīmiskās formulas un konstatē, ka kāda elementa simbolu skaits kreisajā un labajā pusē nesakrīt, to vienādo ievietojot koeficientus pirms atbilstošo vielu ķīmiskām formulām (koeficientu “\(1\)” neraksta).
Piemērā, ko iepriekš esam izskatījuši
 
\(\underbrace{Fe + CuCl_2}_{izejvielas} \rightarrow \underbrace{FeCl_2 + Cu \downarrow}_{reakcijas\; produkti}\)
 
dzelzs, vara, un hlora atomu skaits kreisajā un labajā pusē sakrīt, tāpēc visi koeficienti, kuri ir ievietoti pirms katras vielas ķīmiskās formulas, ir vienādi ar “\(1\)”.
Izskatīsim citu ķīmiskās pārvērtības piemēru.
Ja alumīnijs \(Al\) reaģē ar sēru \(S\), veidojas alumīnija sulfīds \(Al_2S_3\). Uzrakstīsim ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kas attēlo šo pārvērtību.
 
3-1.jpg
 
Vēl viens piemērs.
Propānam \(C_3H_8\) reaģējot ar skābekli \(O_2\), veidojas ogļskābā gāze \(CO_2\) un ūdens \(H_2O\). Sastādīsim šīs ķīmiskās reakcijas vienādojumu.
 
 
3-2.jpg