Ķīmiskās pārvērtības jeb reakcijas var grupēt pēc dažādam pazīmēm.
Piemēram, ķīmiskās reakcijas var grupēt pēc pazīmes cik vielas piedalās reakcijā un cik vielas rodas.
Savienošanas reakcijas.
Ir gadījumi, kad atomi pārvērtības gaitā pārgrupējās tā, ka rodas viena jauna viela.
Par savienošanās reakcijām sauc ķīmiskās reakcijas kuru gaitā no divām vai vairākām vielām rodas viena jauna viela.
Shematiski savienošanās reakcijas var attēlot šādi:
\(\underbrace{A+B}_{izejvielas}\rightarrow \underset {reakcijas\\ produkts} C\)
Savienošanās reakcijām pieder ķīmiskās reakcijas starp metāliem vai nemetāliem un skābekli. Kā mēs jau esam noskaidrojuši, šādu reakciju rezultātā veidojas oksīdi.
Tabula. Oksīdi, kas veidojas skābeklim reaģējot ar dažiem metāliem un nemetāliem
8.jpg
Savienošanās reakcijas ir raksturīgas ne tikai skābeklim, bet arī citiem nemetāliem, piemēram, hloram \(Cl_2\) (arī fluoram \(F_2\), bromam \(Br_2\) un jodam \(I_2\)),
sēram \(S\), slāpeklim \(N_2\), fosforam \(P\), ogleklim (grafītam, oglei) \(C\), silīcijam \(Si\).
Rezultātā veidojas dažādi binārie savienojumi – hlorīdi, sulfīdi, nitrīdi, fosfīdi, karbīdi un silicīdi.
Tabula. Reakciju produkti, kas veidojas nemetāliem reaģējot ar dažiem metāliem.
8-1.jpg
Savā starpā var savienoties arī nemetāli.
Tabula. Reakciju produkti, kas veidojas nemetāliem reaģējot savā starpā.
8-2.jpg