Ap mums vienmēr ir skaņas, kaut gan dažreiz tās pat neievērojam: cilvēku sarunāšanās, kukaiņu dūkšana, koku lapu čaboņa vējā, ūdens šalkas, mašīnu motora troksnis. Dzirdot skaņu, parasti raugāmies, no kurienes tā nāk un, kas to rada. Katrai skaņai ir savs skaņas avots.
Kad cilvēks runā vai dzied, tad iesvārstās īpašs orgāns - balss saites. Bites dūkšanu izraisa ātra spārnu kustība, bet ūdens šalkšanu var dzirdēt, jo notiek ūdens kustība.
Svarīgi!
Skaņa rodas tur, kur notiek kustība. Skaņas avots vienmēr ir kāds ķermenis, kas svārstās vai vibrē.
Šīs svārstības parasti nevar redzēt, bet veicot dažādus eksperimentus to var pierādīt. Par skaņas svārstībām var pārliecināties, ja uz nospriegotas virsmas uzber sīkus, vieglus ķermeņus, piemēram rīsus, bet pēc tam raida skaņu to virzienā. Rīsu graudi kustēsies.
Līdzīgi skaņu var "ieraudzīt", ja iesvārsta toņdakšu un pēc tam ievieto to ūdenī. Izveidojas svārstības, kas iekustina ūdeni un rodas nelieli vilnīši.
Interesantu eksperimentu par skaņas svārstībām var apskatīt šajā video, kur kukurūzas ciete kustas skaņas svārstību dēļ.
Skaņa no skaņas avota izplatās uz visām pusēm kā viļņi. Piemēram, mūziku no radioaparāta var sadzirdēt gan esot blakus ierīcei, gan aizejot aiz tās, vai pat esot citā telpā.
Svarīgi!
Skaņa izplatās uz visām pusēm kā viļņi.
Skaņa, atšķirībā no gaismas, var apliekties ap šķēršļiem, tāpēc var sadzirdēt skaņas arī neredzot skaņas avotu. Piemēram, blakus istabā skan mūzika vai aiz mājas stūra ņaud kaķis. Šīs skaņas var dzirdēt, bet nevar ieraudzīt ne mūzikas atskaņotāju, ne kaķi.
Skaņa var atstaroties. Ja skaņas atstarošanās ir spēcīga, tad rodas atbalss. Lai atbalss rastos ir vajadzīga pietiekami liela un gluda virsma, piemēram, liela siena vai klints.
Atbalss – no šķēršla atstarots skaņas vilnis. Skaņa, kas atstarojas noteiktā virzienā no samērā lielas un gludas virsmas.
Interesanti, ka skaņa izplatās ne tikai gaisā, bet arī ūdenī un cietā vidē. Skaņas izplatībai ir vajadzīga kāda viela, bet vakuumā (telpa, kurā nav vielas) būs pilnīgs klusums. Cietās vielās skaņas ātrums ir lielāks nekā šķidrumos. Savukārt vielā, kas atrodas šķidrā stāvoklī, skaņas ātrums izplatās ātrāk nekā gāzē. Tātad, piemēram, ūdens ir labāks skaņas vadītājs nekā gaiss. Tāpēc zem ūdens tālu var dzirdēt zemūdens dzinēju troksni.
Svarīgi!
Skaņa izplatās ne tikai gaisā, bet arī ūdenī un cietā vidē.
Papildu iepazīties ar skaņas viļņu izplatību var šajā simulācijā, bet šeit var apskatīties video par dažādiem skaņas eksperimentiem.