Skan baznīcas zvans, rūc automašīna, sīc ods, tiesnesis svilpj svilpi, bērni dzied, bundzinieks sit bungas. Visas šīs skaņas ir ļoti dažādas - kāda skaļāka, cita klusāka, augstāka vai zemāka.
 
 Shutterstock_576959719_bells_zvani.jpg Shutterstock_2297325327_referee_tiesnesis.jpg Shutterstock_1982926628_drumer in orchestra_bungotājs orķestrī.jpg
 
Katru skaņu raksturo skaņas skaļums. To nosaka skaņas svārstību atvēziens jeb amplitūda - tātad, cik plašā lokā svārstās skaņas viļņi. To var tēlaini salīdzināt ar šūpoļu šūpošanos. Ja šūpoļu atvēziens ir mazs, ir vāja šūpošanās sajūta, bet, ja liels - šūpošanās sajūta ir daudz izteiktāka. 
  
YCUZD_231208_5843_klusi un skaļi.png
Skaņas skaļums ir lielums, kas raksturo skaņas avota svārstības stiprumu. Jo stiprāk svārstās skaņas avots, jo skaļāka ir skaņa. 
Skolēni sacensību laikā uzmundrina klasesbiedrus ar saukļiem - tās būs stipras svārstības un skaļa skaņa, bet sačukstēšanās stundas laikā ir klusa, jo svārstības ir mazas.
 
Shutterstock_292578632_cheering for the team_līdzjutēji.jpg Shutterstock_2025370748_whispering_čukst.jpg
 
Otrs būtiskais skaņas lielums ir skaņas augstums. Jo biežākas svārstības izdara skaņas avots, jo augstāka skaņa. 
 
YCUZD_231208_5843_augsta un zema skaņa.png
Skaņas augstums ir lielums, kas raksturo skaņas avota svārstību biežumu. Jo ātrāk svārstās skaņas avots, jo augstāka ir skaņa.
Šo sakarību par skaņas augstumu var vienkārši pārbaudīt, izmantojot garenu priekšmetu, piemēram, lienālu. To atbalstot pret galda virsmu, brīvo galu iesvārstot un mainot tā garumu var sadzirdēt dažādas skaņas. Paraugs redzams šajā video.
 
 
Negaisa laikā pērkona dunēšana ir zema skaņa, jo svārstības ir retākas, bet oda sīkšana ir augsta skaņa un svārstības ir daudz biežākas.
 
Shutterstock_2293942911_thunderstorm_negaiss.jpg Shutterstock_2122957880_mosquitoes_odi.jpg
 
Mūzikas instrumenti tiek radīti tā, lai iegūtu dažāda augstuma un skaļuma skaņas. Stīgu instrumentiem, piemēram, ģitārai un vijolei ir dažāda biezuma stīgas. Resnākās stīgas radīs zemākas skaņas, bet tievākas - augstākas. Izprast stīgu skanējumu var virtuālajā ģitārā šeit.
 
Shutterstock_177758375_guitar_ģitāra.jpg Shutterstock_318153692_cello_čells.jpg
 
Pūšamajiem instrumentiem skaņu veido gaiss, tāpēc lai mainītos augstums ir jābūt atšķirīgam tilpumam, kur gaiss tiek iepūsts. Daļai instrumentu, piemēram, flautai un stabulei gaisa tilpums tiek kontrolēts aizspiežot dažādās vietās novietotas podziņas vai caurumiņus. Pānflauta ir instruments, kas veidots no vairākām kopā sastiprinātām dažāda garuma stabulēm. Jo lielāka ir vieta, kur gaisam plūst, jo skaņa ir zemāka. Virtuālu pānflautu var uzspēlēt šeit.
 
Shutterstock_1337292932_flute_flauta.jpg Shutterstock_2200770809_pan flute_stabule.jpg
 
Sitamie instrumenti, kas rada daudzveidīgu skanējumu ir ksilofons un metalofons. Šiem instrumentiem ir dažāda garuma koka vai metāla plāksnītes, uz kurām uzsitot rodas skaņa. Garākas plāksnītes rada zemāku skaņu, bet īsākās plāksnītes skanējums ir augstāks. Virtuāls ksilofons ir atrodams šeit.
 
Shutterstock_2083577833_xylophone_ksilofons.jpg Shutterstock_2246315747_metallophone_metalofons.jpg
 
Svarīgi!
Atceries, ka lai pastiprinātu skaņu, daudziem mūzikas instrumentiem, piemēram, ģitārai ir koka korpuss, kura iekšienē skaņa vairākas reizes atstarojas.