Milzīgajā Visumā, Piena ceļa galaktikā atrodas Saules sistēma. Tās centrā ir Saule, bet apkārt tai riņķo mazāki debess ķermeņi.
Svarīgi!
Saules sistēmu veido Saule, astoņas dažāda lieluma lielās planētas un mazāki debess ķermeņi - pavadoņi, asteroīdi, komētas un meteoroīdi.
Saule ir Saules sistēmas lielākais ķermenis un atrodas tās centrā, bet pārējie debess ķermeņi riņķo ap Sauli. Tos orbītās notur Saules gravitācijas spēks. Lielākai daļai planētu apkārt riņķo mazāki debess ķermeņi - pavadoņi.
Ap mūsu zvaigzni - Sauli riņķo 8 planētas, kuras pēc uzbūves un fizikālajām īpašībām iedala divās grupās. Pie Zemes grupas planētām pieder Merkurs, Venera, Zeme, Marss. Tās ir nelielas planētas ar cietu virsmu. Pie milzu planētu grupas pieder Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Tās ir lielas planētas ar biezu un blīvu atmosfēru.
Pēc ārējā izskata Merkura virsa ir ļoti līdzīga Mēness virsai. To klāj neauglīgi, nelīdzeni un krāteriem noklāti līdzenumi. Merkuram nav atmosfēras, tāpēc dienā planētas virsa spēcīgi sakarst, bet naktī stipri atdziest. Lai gan Merkurs ir Saulei tuvākā planēta, uz tā ir ļoti aukstas naktis, kas sasniedz pat -180 °C. Gads uz Merkura ilgst vien trīs mēnešus un šī planēta nosaukta ātrā un viltīgā romiešu dieva Merkura vārdā.
Venēra ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz biezas atmosfēras, kas absorbē Saules siltumu, tāpēc uz šīs planētas ir ļoti karsts gan dienā, gan naktī. Uz Venēras ir daudz plašu līdzenumu ar krāteriem, ielejām un kalnu apvidiem. Tur ir arī vulkāni, kas var būt aktīvi. Sava izskata dēļ planēta nosaukta, no jūras putām piedzimušās, mīlestības dievietes Veneras vārdā.
Zeme ir unikāla planēta. Zemi aptver biezs atmosfēras slānis un 2/3 no virsas klāj ūdens, kas dod iespēju eksistēt dzīvībai. Visuma telpā nav zināma cita, Zemei līdzīga planēta. Mūsu planēta tāda ir vienīgā un, lai arī cilvēkiem tā šķiet milzīga, no kosmiskiem mērogiem tā ir mazs un trausls graudiņš milzīgajā Visumā.
Marsu veido sarkanīgi ieži, tāpēc krāsas dēļ senie astronomi to nosauca romiešu kara dieva vārdā. Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi - kalnu grēdas, sastopami arī meteorītu krāteri. Interesanti, ka uz Marsa atrodas lielākais klans Saules sistēmā - Olimps. Tā augstums ir ap 25 km. Kādreiz uz Marsa ir darbojušies vulkāni un tecējušas upes. Planētai ir retināta atmosfēra, taču elpošanai tā nav piemērota. Marsa polus klāj ledāji.
Jupiters sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiediena rezultātā izveidojies šķidrs kodols. Jupiteram nav cietas virsmas. Tā ir lielākā planēta un iespaidīgo izmēru dēļ tai piešķirts bargā romiešu dievu valdnieka Jupitera vārds.
Saturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram. Gan atmosfēra, gan pati planēta sastāv galvenokārt no gāzēm. Atmosfēras mākoņu joslas daļēji sedz ledus kristālu dūmaka. Ap Saturnu ir milzīgi gredzeni, kas veidoti no miljoniem lielākiem un mazākiem iežu un ledus gabaliem. Saturns ir pēdējā planēta, kuru pazina senatnē, tāpēc to nosauca romiešu dievu valdnieka tēva vārdā.
Urāns izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas it kā ripodama uz sāniem. Urānu sedz blīva dūmaka, kas piešķir tam zilganzaļu krāsu un neļauj saskatīt detaļas uz planētas virsas. Attālums no Saules ir tik liels, ka tur valda tumsa un sasalums. Planētu apņem vairāki gredzeni, taču tie ir ļoti šauri un grūti saskatāmi no Zemes. Planēta ir nosaukta grieķu dievu ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārdā.
Neptūns ir ļoti līdzīgs Urānam. Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas svītras un Lielais Tumšais plankums - atmosfēras virpulis. Zem tā atrodas otrs, mazāks tumšs plankums. Plankumi nedaudz maina formu un novietojumu. Planētai ir arī 4 retināti putekļu gredzeni. Atmosfērā esošās gāzes tam piešķir zilo krāsu, tādēļ tas ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā.
Šajā tabulā var iepazīties ar dažādiem planētu raksturlielumiem. Apskati to un salīdzini!
Asteroīdi ir mazās planētas. Lielākajai mazajai planētai - Cererai diametrs ir 1000 km, bet tipiska asteroīda diametrs ir 5 līdz 10 km. Visvairāk asteroīdu ir starp Marsa un Jupitera orbītām, kur tie koncentrējušies asteroīdu joslā.
Vairums šo debess ķermeņu ir stūraini klinšu bluķi. Asteroīdiem nav atmosfēras, jo gravitācijas spēks ir pārāk mazs. Asteroīdi ir auksti ķermeņi. To temperatūra pat Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz -100 grādus.
