Dzīvnieki, tāpat kā visi citi dzīvie organismi, uzņem skābekli (\(O_2\)) un izdala ogļskābo gāzi (\(CO_2\)).
Svarīgi!
Dzīvnieku elpošanas orgānu sistēmas ir atšķirīgas, tāpēc ka dzīvnieki un to elpošanas orgānu sistēmas ir pielāgojušas dzīves videi.
Zīdītāju un rāpuļu elpošanas orgānu sistēma ir līdzīga kā cilvēkam, tās centrālais orgāns ir plaušas.
Zīdītāji un rāpuļi elpo ar plaušām
Putni elpo ar plaušām un speciāliem gaisa maisiem. Lidošana patērē daudz skābekļa, tāpēc putnu elpošanas sistēma ir pielāgota lidošanai. Starp iekšējiem orgāniem, muskuļiem, zem ādas, kaulu dobumos ir izvietoti gaisa maisi - elastīgi bronhu izaugumi. Gaisa maisi darbojas tā, ka ar skābekli bagātais gaiss plūst caur plaušām divreiz - gan ieelpas, gan izelpas laikā. To sauc par divkāršo elpošanu. Putni spēj radīt daudzveidīgas skaņas, jo starp elpvadu un bronhiem atrodas balsene.
Gaisa maisi – elastīgi bronhu izaugumi putniem, kas izvietoti starp iekšējiem orgāniem, muskuļiem, zem ādas, kaulu dobumos.
Putni elpo ar plaušām un gaisa maisiem
Abiniekiem ir raksturīgi vairāki elpošanas veidi. Varžu kāpuri elpo caur žaunām. Abinieki (vardes, krupji, tritoni), atrodoties uz sauszemes, elpo ar plaušām. Daudziem pieaugušiem abiniekiem plaušas ir maisveida, vāji attīstītas, tāpēc ādai ir lielāka nozīme gāzu maiņā kā plaušām. Elpošana caur ādu notiek gan ūdenī, gan uz sauszemes. Dažas vardes caur ādu saņem līdz pat 50% no visa skābekļa. No ādas kapilāriem gaisā izdalās ogļskābā gāze, bet no gaisa asinis uzņem skābekli. Ādai vienmēr jābūt mitrai.
Vardes elpo ar plaušām un ādu
Zivis elpo ar žaunām. Zivju žaunas aizsargā žaunu vāki, kas arī palīdz regulēt ūdens plūsmu. Caur zivs muti ūdens nonāk žaunās. Uz žaunu lokiem atrodas plānas bārkstiņas, kuras caurauž blīvs kapilāru tīklojums. Tajos notiek gāzu maiņa starp asinīm un ūdeni - no ūdens asinīs pāriet ūdenī izšķīdušais skābeklis, bet no asinīm ūdenī - ogļskābā gāze. Daudzi vēži elpo ar žaunām, kas ir īpaši izaugumi, kas parasti atrodas pie kājām vai žaunu dobumā.
Žaunas – elpošanas orgāni, kas ir raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala ogļskābo gāzi.
Daudzi vēži un zivis elpo ar žaunām
Elpošanas orgānu uzbūve posmkājiem ir atkarīga no vides, kurā tie dzīvo. Sauszemes posmkāji (kukaiņi, daudzkāji, daļa zirnekļu) elpo ar trahejām - sazarotu caurulīšu sistēmu, pa kuru plūst gaiss.
Traheja – kukaiņiem trahejas ir sazarotu caurulīšu sistēma, kurā gaiss iekļūst pa elpatverēm jeb stigmām.
Traheju sistēma ir veidota no diviem gareniskiem vadiem, kas sazarojas un iestiepjas visā ķermenī. Trahejas sazarojas arvien sīkāk un beidzas ar smalkiem kapilāriem. Blīvs kapilāru tīkls sasniedz katru šūnu. Traheju sistēma atveras uz āru ar īpašām elpatverēm – stigmām. Elpatveres noslēdz vārstuļi. Labi lidojošiem kukaiņiem trahejas veido paplašinājumus jeb gaisa maisus, kas piepildās ar gaisu un atvieglo lidošanu, savukārt ūdens kukaiņiem noder par gaisa rezervuāriem. Šūnas skābekli saņem difūzijas ceļā.
Difūzija ir vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās.
Šāda vienkārša elpošanas sistēma ir mazāk efektīva lielāka izmēra organismiem, tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g. Dažas skorpionu un zirnekļu sugas elpo ar plaušām.
Kukaiņi elpo ar trahejām
Visvienkāršākais dzīvnieku elpošanas veids ir elpot caur ķermeņa virsmu. Šādi elpo sliekas, sīkie vēžveidīgie un dēles. Ja āda izžūst, elpošana kļūst neiespējama.
Sēnes un mikroorganismi (piemēram, vienšūņi, zarndobumaiņi un plakanie tārpi) uzņem skābekli caur šūnu membrānu no apkārtējās vides. Gāzu (ogļskābās gāzes un skābekļa) maiņa notiek pasīvi - difūzijas ceļā. Šī skābekļa kustība notiek ļoti lēni. Sēnes apvieno gan augu, gan dzīvnieku organismu īpašības. Sēnes elpo ar hifām. Skābeklis uzsūcas organismā, notiek ķīmiskās reakcijas un izdalās oglekļa dioksīds. Dažas sēnes elpo anaerobi (bezskābekļa vidē). Piemēram, rauga sēne.