Skābeklis ir nepieciešams visiem dzīvajiem organismiem, arī augi izmanto skābekli elpošanai. Augi, tāpat kā pārējie dzīvie organismi, elpo nepārtraukti - gan dienā, gan naktī.
Svarīgi!
Elpo visi auga orgāni, arī sēklas un augļi.
Augi skābekli uzņem caur atvārsnītēm - slēdzējšūnām, kas nodrošina vielu iekļūšanu un izkļūšanu. Atvārsnītes atrodas auga segaudos (audi, kas klāj augus no ārpuses). Sauszemes augiem atvārsnītes ir lapu apakšpusē, bet ūdensaugiem (kuru lapas peld uz ūdens virsmas) ir lapu virspusē. Caur atvārsnītēm pārvietojas ūdens tvaiki, ogļskābā gāze un skābeklis. Katru atvārsnīti apņem slēdzējšūnu pāris, kas regulē tās atvērumu. Mitrā laikā, kad ūdens daudzums slēdzējšūnās palielinās, tās izliecas un atvere paplašinās un ūdens iztvaikošana (transpirācija) palielinās.
 
2 (1).png
Caur augu atvārsnītēm notiek gāzu maiņa un ūdens iztvaikošana
Transpirācija ir ūdens iztvaikošana no auga.
Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas spēj veidot barības vielas, izmantojot Saules enerģiju. Fotosintēzes procesā augi uzņem ogļskābo gāzi (CO2) un izdala skābekli (O2). Kad hloroplastos noris fotosintēze, izdalītais skābeklis nonāk tieši mitohondrijos.
Svarīgi!
Augi un cianobaktērijas ir dzīvie organismi, kas fotosintēzes procesa rezultātā ražo skābekli (O2).
Fotosintēze visintensīvāk notiek pa dienu, kad spīd saule.
 
YCUZD_230104_4914_fotosintēze_2.svg
Gāzu maiņa atvārsnītē fotosintēzes laikā