Sēnes, tāpat kā citi dzīvie organismi, elpo.
Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki!
Elpojot sēnes iegūst enerģiju, lai varētu augt un attīstīties. Šis process ir līdzīgs dzīvnieku un augu elpošanai, jo arī sēnes izmanto skābekli un izdala ogļskābo gāzi.
Sēnes sastāv no pavedienveidīgām šūnu struktūrām, ko sauc par hifām.
Sēņu hifas nodrošina sēņu augšanu un gāzu apmaiņu - elpošanu. Sēnēm nav specializētu elpošanas orgānu kā cilvēkiem (piemēram, plaušu), tāpēc skābeklis no apkārtējā gaisa nonāk sēnes šūnās, izplatoties caur hifu šūnu membrānām, izmantojot difūziju – procesu, kurā gāzes pārvietojas no vietas ar lielāku koncentrāciju uz vietu ar mazāku. Tādā pašā veidā ogļskābā gāze izdalās atpakaļ gaisā, šo procesu, jeb elpošanas rezultātā tiek izdalīta ogļskābā gāze (CO₂) un ūdens. Sēņu elpošana notiek arī tumsā, jo tās nepiedalās fotosintēzē kā augi, tāpēc tām skābeklis ir nepieciešams nepārtraukti.
Sēnes hifas
Sēņotne, jeb micēlijs, ir sēņu neredzamā, pazemes daļa, kas sastāv no sēņu pavedieniem, jeb hifām. Sēņotne ir sēņu veģetatīvais ķermenis, kas aug zemē vai citā substrātā, piemēram, koksnē vai organiskajos atkritumos.
Sēņotne, jeb micēlijs
Augļķermenis ir tikai sēnes redzamā daļa!
Augļķermenis ir tā sēnes daļa, ko mēs parasti redzam virs zemes un kuru bieži asociējam ar pašu sēni. Tas ir sēņu vairošanās orgāns, kurā veidojas un tiek izplatītas sporas.
Sēnes augļķermenis
Raugs ir viena no pazīstamākajām sēnēm, kuru bieži izmanto maizes cepšanā un fermentācijas procesā.
Raugs var elpot gan aerobos, gan anaerobos apstākļos. Aeroba elpošana notiek tad, kad ir pieejams skābeklis, tās rezultātā izdalās CO₂ un ūdens. Taču, ja skābekļa daudzums nav pietiekams, raugs var pāriet uz anaerobo elpošanu, jeb fermentāciju. Šajā procesā rodas mazāk enerģijas, bet tas ražo spirtu un CO₂,
Rauga elpošana ir atkarīga arī no barības vielu pieejamības.
Ja cukura koncentrācija ir pārāk liela vai skābekļa ir par maz, raugs var izmantot anaerobo elpošanu un veidot spirtu, kas bieži tiek izmantots fermentācijā alkoholisko dzērienu ražošanā.
Maizes fermentācijas process rauga ietekmē
Ķērpji satur gan sēņu, gan aļģu daļas un to ķermeni sauc par laponi. Aļģe ir organisms, kas spēj veikt fotosintēzi, savukārt sēne uzņem ūdeni no gaisa. Ja ķērpju augšana samazinās, tas var liecina par stipru atmosfēras piesārņojumu.
Pēc lapoņa uzbūves izšķir:
- Krevju ķērpjus. To laponis veido krevi uz koku mizas, akmeņiem, augsnes.
![krevu].jpg](https://resources.cdn.uzdevumi.lv/1d7a7c19-def5-4dd8-abef-009cadd1c613/krevuw300.jpg)
Krevju ķērpji
- Lapu ķērpjus. Lapu ķērpju laponim ir lapveida plātnītes, kas ar apakšējās virsmas izaugumiem piestiprinās pie substrāta.
Lapu ķērpji
- Krūmu ķērpjus. Krūmu ķērpji ir visaugstāk attīstītā un vissarežģītākā ķērpju grupa. To laponis aug vai nu augšup līdzīgi maziem krūmiņiem.
Krūmu ķērpji
Ķērpjus var izmantot dabas piesārņojuma bioindikācijā.
- Gaiss ir ļoti tīrs, ja uz kokiem ir daudz krūmu ķērpju.
- Gaiss ir vidēji piesārņots, ja uz kokiem ir daudz lapu ķērpju.
- Gaiss ir stipri piesārņots, ja uz kokiem ir tikai krevju ķērpji.