Gremošanas orgānu sistēmas veselība ir svarīga, lai nodrošinātu pareizu pārtikas sagremošanu un uzsūkšanos, kā arī novērstu dažādas slimības, piemēram, aizcietējumus, caureju, kuņģa un zarnu trakta slimības, kā arī aizkuņģa dziedzera un aknu slimības.
Cilvēkiem var būt iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas nepanesības pret ēdienu. Galvenās no tām ir glutēna nepanesība, jeb celiakija un laktozes nepanesība.
Glutēna nepanesība, jeb celiakija ir stāvoklis, kurā organisms negatīvi reaģē uz glutēnu – proteīnu, kas atrodams kviešos, miežos un rudzos. Cilvēkiem ar celiakiju, kas ir smagākā glutēna nepanesības forma, glutēna uzņemšana izraisa imūnsistēmas reakciju, kas bojā tievās zarnas sieniņu. Celiakija var izraisīt vēdera uzpūšanos, caureja, nogurumu un svara zudumu. Lai izvairītos no šīm problēmām, ieteicams pilnībā izslēgt glutēnu no uztura.
Laktozes nepanesība rodas, ja organismā trūkst laktāzes enzīma, kas nepieciešams, lai sagremotu laktozi – cukuru, kas atrodams pienā un piena produktos. Biežākie simptomi ir vēdera uzpūšanās, sāpes, gāzes un caureja pēc piena produktu lietošanas. Lai izvairītos no simptomiem, var lietot laktāzi saturošus papildus enzīmus vai izvēlēties produktus bez laktozes.
Gremošanas orgānu sistēmas veselības uzturēšanai ir svarīgi lietot sabalansētu uzturu, izvairīties no kaitīgām vielām un regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Akūtu simptomu gadījumā nepieciešams sazināties ar ārstu un nedrīkst lietot medikamentus bez ārsta norādījuma!
Pirmā palīdzība stipru vēdera sāpju gadījumā:
- Palīdzi cilvēkam ar stiprām vēdera sāpēm iegūt ērtāko ķermeņa pozu - tā varētu būt guļus uz muguras, saliecot kājas uz pacēluma (piemēram, spilvena), vai guļus uz sāniem ar saliektiem ceļiem.
- Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- Nomierini cilvēku.
Svarīgi!
Ja vēdera sāpes ir stipras un tiek gaidīta neatliekamā palīdzība, nedrīkst sildīt vēderu, spiest vēderu, ēst, dzert vai lietot medikamentus!
Aizcietējumi rodas lēnas zarnu trakta darbības vai stresa rezultātā. Parasti tas notiek šķiedrvielu vai ūdens trūkuma dēļ. Aizcietējumu gadījumā svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķiedrvielas - augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus un uzņemt pietiekami daudz ūdens, lai uzlabotu vēdera izeju. Arī fiziskās aktivitātes var stimulēt zarnu trakta darbību.
Caureja rodas pārāk ātras zarnu trakta darbības, vīrusu, baktēriju vai stresa rezultātā, neļaujot barības vielām un šķidrumam uzsūkties. To var izraisīt zarnu trakta infekcijas vai kairinājumi, piemēram, pārāk ass ēdiens, kā arī ēdiena nepanesības, kā glutēna vai laktozes nepanesība. Caurejas gadījumā ir svarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai novērstu dehidratāciju, jeb atūdeņošanos. Ieteicams ēst viegli sagremojamus ēdienus, kā baltmaizi, rīsus vai banānus un izvairīties no taukainiem vai asiem ēdieniem, jo tie var pastiprināt kairinājumu.
Kuņģa un zarnu trakta slimības, kā kuņģa dedzināša rodas, kad kuņģa skābe nonāk barības vadā, izraisot dedzinošu sajūtu. Kuņģa dedzināšanas gadījumā svarīgi izvairīties no pārmērīgi taukainiem vai asiem ēdieniem, jo tie palielina kuņģa skābes izdalīšanos. Ieteicams arī neēst tieši pirms gulētiešanas.
Aizkunģa dziedzera slimības, kā pankreatīts, ietekmē organisma spēju ražot gremošanas fermentus un hormonus, kas regulē cukura līmeni asinīs (insulīnu). Tas parasti rodas žultsakmeņu, ilgstoša neveselība uztura, alkohola, vai zāļu un toksīnu ietekmē. Arī pārāk liels cukura līmenis asinīs var kaitēt insulīna ražotājšūnām un veicināt diabētu, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību uzņemtā cukura daudzumam, izvairīties no pārstrādātiem, taukainiem pārtikas produktiem, ēst liesu proteīnu, augļus un dārzeņus.
Aknu slimības var rasties vīrusu infekciju, kā hepatīta B un C rezultātā, kā arī pārmērīgas medikamentu lietošanas vai citu kaitīgu vielu uzņemšanas rezultātā. To galvenais simptoms ir ādas dzelte. Aknu slimības ietekmē to spēju apstrādāt barības vielas, izvadīt blakusproduktus un ražot žulti. Aknu veselības uzturēšanai svarīgi izvairīties no pārstrādātiem ēdieniem.