Kas ir vienkārša viela?
Ja vienam ķīmiskā elementa atomam mēs nevaram noteikt fizikālās īpašības (tādas atsevišķam atomam vispār neeksistē), tad, veidojoties vairāku atomu kopai, kas sastāv no milzīga atomu skaita, veidojas viela, kurai piemīt raksturīgas fizikālās īpašības.
Vielu, kas sastāv no viena veida atomiem, sauc par vienkāršo vielu.
Pastāv vienkāršas vielas, kas sastāv no atsevišķiem atomiem.
Piemēram, šāda uzbūve ir metāliem (varam Cu, alumīnijam Al, sudrabam Ag utt.). Atceramies, ka metāli labi vada elektrisko strāvu, siltumu, ir kaļami. Tiem ir raksturīgs īpašs “metālisks” spīdums. Bet tādi nemetāli ka cēlgāzes (hēlijs He, neons Ne, argons Ar u.c.), kristāliskās vielas bors B, dimants C, grafīts C, silīcijs Si arī sastāv no atbilstošo ķīmisko elementu atomiem.
Pastāv arī vienkāršas vielas, kas sastāv no molekulām.
Piemēram, ūdeņraža molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem. Arī skābekļa, slāpekļa, hlora molekulas katra sastāv no diviem atbilstošā ķīmiskā elementa atomiem.
Ja vienam ķīmiskā elementa atomam mēs nevaram noteikt fizikālās īpašības (tādas atsevišķam atomam vispār neeksistē), tad, veidojoties vairāku atomu kopai, kas sastāv no milzīga atomu skaita, veidojas viela, kurai piemīt raksturīgas fizikālās īpašības.
Vielu, kas sastāv no viena veida atomiem, sauc par vienkāršo vielu.
Pastāv vienkāršas vielas, kas sastāv no atsevišķiem atomiem.
Piemēram, šāda uzbūve ir metāliem (varam Cu, alumīnijam Al, sudrabam Ag utt.). Atceramies, ka metāli labi vada elektrisko strāvu, siltumu, ir kaļami. Tiem ir raksturīgs īpašs “metālisks” spīdums. Bet tādi nemetāli ka cēlgāzes (hēlijs He, neons Ne, argons Ar u.c.), kristāliskās vielas bors B, dimants C, grafīts C, silīcijs Si arī sastāv no atbilstošo ķīmisko elementu atomiem.
Pastāv arī vienkāršas vielas, kas sastāv no molekulām.
Piemēram, ūdeņraža molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem. Arī skābekļa, slāpekļa, hlora molekulas katra sastāv no diviem atbilstošā ķīmiskā elementa atomiem.
Ja vienkāršai vielai, ko veido ķīmiskā elementa atomi, ir raksturīgas metāliskās īpašības (kaļamība u.c.), šādu elementu pieņemts uzskatīt par metālisko ķīmisko elementu.
Periodiskās tabulas IA grupas metāliskos ķīmiskos elementus no litija Li līdz francijam Fr un pašus metālus sauc par sārmu metāliem.
Periodiskās tabulas IIA grupas metāliskos ķīmiskos elementus no kalcija Ca līdz rādijam Ra un pašus metālus sauc par sārmzemju metāliem.
Ja vienkāršai vielai, ko veido ķīmiskā elementa atomi, nav raksturīgas metāliskās īpašības, šādu elementu pieņemts uzskatīt par nemetālisko ķīmisko elementu.
Periodiskās tabulas VIIIA grupas nemetāliskos ķīmiskos elementus no hēlija He līdz radonam Rn un pašus nemetālus sauc par cēlgāzēm.
Bet periodiskās tabulas VIIA grupas nemetāliskos ķīmiskos elementus no fluora F līdz astatam At un pašus nemetālus sauc par halogēniem.
Metāliskiem un nemetāliskiem elementiem atšķiras izvietojums ķīmisko elementu periodiskā tabulā: nemetāliskie ķīmiski elementi izvietojas tuvāk tabulas augšējai daļai un pa labi, veidojot savdabīgas kāpnes:
Periodiskās tabulas IA grupas metāliskos ķīmiskos elementus no litija Li līdz francijam Fr un pašus metālus sauc par sārmu metāliem.
Periodiskās tabulas IIA grupas metāliskos ķīmiskos elementus no kalcija Ca līdz rādijam Ra un pašus metālus sauc par sārmzemju metāliem.
Ja vienkāršai vielai, ko veido ķīmiskā elementa atomi, nav raksturīgas metāliskās īpašības, šādu elementu pieņemts uzskatīt par nemetālisko ķīmisko elementu.
Periodiskās tabulas VIIIA grupas nemetāliskos ķīmiskos elementus no hēlija He līdz radonam Rn un pašus nemetālus sauc par cēlgāzēm.
Bet periodiskās tabulas VIIA grupas nemetāliskos ķīmiskos elementus no fluora F līdz astatam At un pašus nemetālus sauc par halogēniem.
Metāliskiem un nemetāliskiem elementiem atšķiras izvietojums ķīmisko elementu periodiskā tabulā: nemetāliskie ķīmiski elementi izvietojas tuvāk tabulas augšējai daļai un pa labi, veidojot savdabīgas kāpnes:
Turpmāk mācoties ķīmiju mēs izmantosim šādu ķīmisko elementu periodiskās tabulas variantu: