3. Kur ogļūdeņraži sastopami dabā, un kā tos iegūst?

Visām mūsdienu iekārtām ir nepieciešama enerģija. Lielu daļu enerģijas iegūst sadedzinot fosilo kurināmo - naftu, ogles un dabasgāzi. Šie materiāli ir sen dzīvojušu augu, dzīvnieku un citu dzīvu būtņu paliekas. Nafta un gāze ir ogļūdeņraži, ogles galvenokārt sastāv no oglekļa.

 

Ogļūdeņraži var būt gāzes (piemēram, metāns un propāns), šķidrumi (piemēram, heksāns un benzols), cietas vielas (piemēram, parafīna vasks un naftalīns) vai polimēri (piemēram, polietilēns un polistirols). Ogļūdeņražu kušanas un viršanas temperatūra ir tieši saistīta ar molekulmasu. Gan kušanas, gan viršanas temperatūra palielinās, palielinoties oglekļa atomu skaitam virknē. Tas ir tāpēc, ka starpmolekulārie pievilkšanās spēki kļūsti nozīmīgāki, palielinoties atomu skaitam molekulā.
Visi alkāni ir nepolāri savienojumi bez krāsas un smaržas. Tā kā alkāna molekulas ir nepolāras, tās nešķīst ūdenī, kas ir polārs šķīdinātājs, bet šķīst nepolāros šķīdinātājos.  Arī pašus alkānus parasti izmanto kā šķīdinātājus organiskām vielām, piemēram, taukiem, eļļām un vaskiem.  Gandrīz visi alkāni ir mazāk blīvi nekā ūdens. Šīs īpašības (polaritāte un šķīdība) izskaidro, kāpēc eļļa un tauki nesajaucas ar ūdeni, bet gan peld uz tās virsmas.

 

 

Nafta ir ogļūdeņražu maisījums. Šiem ogļūdeņražiem ir dažādas viršanas temperatūras, tāpēc uz to pamatojoties, maisījumu ir iespējams sadalīt frakcijās un iegūt naftas pārstrādes produktus, piemēram, benzīnu, petroleju, dīzeļdegvielu. Naftu sadala frakcionēšanas kolonnā - to sakarsē un ievada kolonnas apakšējā daļā. Ogļūdeņraži, kuru  molekulmasa ir mazāka pāriet gāzveida agregātstāvoklī un ceļas uz kolonnas augšējo daļu, bet smagākās sastāvdaļas paceļas līdz vidusdaļai. Tās vielas, kuru viršanas temperatūra netiek sasniegta, neiztvaiko, paliek apakšējā daļā un tiek izvadītas kā atlikumi.

 

Naftas pārstrādes procesā iegūs ļoti daudz produktus, kurus izmanto dažādās nozarēs.