Ja pilnīgi sadeg organiskas vielas, tad veidojas sadegšanas produkti ( un ) un siltums.
Piemēram, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns. Tātad, ja ir jāuzraksta dabasgāzes pilnīgas sadegšanas reakcija tā izskatīsies šādi:
Piemēram, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns. Tātad, ja ir jāuzraksta dabasgāzes pilnīgas sadegšanas reakcija tā izskatīsies šādi:
Tas vai organiska viela sadegs pēc šāda reakcijas vienādojuma, ir atkarīgs no skābekļa daudzuma. Ja ir mazāka skābekļa padeve kā nepieciešams, lai dotā viela sadegtu pilnīgi, tad daļa no kurināmā deg pēc cita reakcijas vienādojuma. Notiks nepilnīga metāna sadegšana.
Reakcijas rezultātā rodas sīkas ogles daļiņas, ko sauc par kvēpiem.
Ja deg ciets kurināmais, pilnīgas sadegšanas rezultātā paliek pāri pelni, kas satur minerālvielas.
Reakcijas rezultātā rodas sīkas ogles daļiņas, ko sauc par kvēpiem.
Ja deg ciets kurināmais, pilnīgas sadegšanas rezultātā paliek pāri pelni, kas satur minerālvielas.
Ja krāsnī pietrūkst skābekļa, var notikt nepilnīga sadegšana:
Šīs reakcijas rezultātā rodas oglekļa monoksīds jeb tvana gāze. Tai nav krāsas, garšas un smaržas. Tvana gāze ir nedaudz vieglāka par gaisu. Šī gāze cilvēkiem ir ļoti bīstama. Kad oglekļa monoksīds iekļūst asinīs, tas veido savienojumu, kas neļauj asinsritei transportēt skābekli, tādēļ rodas skābekļa deficīts. Lai izvairītos no saindēšanās ar oglekļa monoksīdu, mājsaimniecībā ir iespējams uzstādīt tvana gāzes detektoru.
Fosilā kurināmā sadegšanas produkti rada dažādas vides problēmas, piemēram, globālo sasilšanu un “skābos lietus”. Kurināmais parasti satur arī sēra piemaisījumus, sadegot šādām vielā, rodas arī sēra (IV) oksīds:
Tāpēc kurināmā izmantošana rada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Daži kurināmā veidi ir ugunsbīstami un sprādzienbīstami. Piemēram, dabasgāze var aizdegties un eksplodēt nepareizas lietošanas dēļ. Ja notikusi noplūde, tā kļūst sprādzienbīstama noteiktā koncentrācijā ar gaisu.
Nepiesātinātus ogļūdeņražus izmanto polimēru (plastmasu) ražošanā, jo tie spēj polimerizēties. Tas ir process, kurā izveidojas lielmolekulārs ķīmiskais savienojums, jo savā starpā ir savienojušies daudziem mazmolekulāri savienojumi.
Nepiesātinātus ogļūdeņražus izmanto polimēru (plastmasu) ražošanā, jo tie spēj polimerizēties. Tas ir process, kurā izveidojas lielmolekulārs ķīmiskais savienojums, jo savā starpā ir savienojušies daudziem mazmolekulāri savienojumi.
Ogļūdeņradis, no kura veidojas polimērs tiek saukts par monomēru. Polimerizējas tie ogļūdeņraži, kuru ķēdēs starp oglekļa atomiem ir vairākkāršas saites.
Piemēram, no etilēna (etēna) veidojas polietilēns.
Piemēram, no etilēna (etēna) veidojas polietilēns.
Ja šo reakciju pārraksta parādot visas saites iegūst:
Ogļūdeņraži ir naftas pārstrādes produktu jeb neatjaunojamie dabas resursi, tāpēc tos ir nepieciešams izmantot taupīgi. Kad šie resursi tiks izlietoti, tos nevarēs aizstāt. Tas, ka šobrīd lielākā daļu enerģijas vajadzību nodrošināšana, ir atkarīgo no neatjaunojamiem dabas resursiem, ir liela cilvēces problēma.