Teksta pievienošana
Tekstu var pievienot gan kā virsrakstu, gan kā rindkopu.
Lai veidotu virsrakstu, jālieto speciāli tagi no <h1> līdz <h6>. Ar <h1> tagu var ievadīt vislielāko virsrakstu (pēc burtu izmēra). Tags <h6> ir nedaudz lielāks nekā parasts teksts. Parasti tagus <h1> un <h2> izmanto virsrakstiem, bet parējos – apakšvirsrakstiem un mazāk svarīgam tekstam.
Lai pievienotu rindkopu, izmanto tagu <p> (no angļu val. paragraphs). Šajā gadījumā teksts rindkopā automātiski pielāgosies ekrāna platumam.
Ja grib, lai kāds konkrēts vārds vai teikums vienmēr būtu jaunā rindā neatkarīgi no ekrāna platuma, var izmantot tagu <br>. Šo tagu lieto bez aizverošā taga.
Tags <div> definē iedalījumu vai sadaļu HTML dokumentā un tiek izmantots kā HTML elementu konteiners, kas pēc tam tiek veidots ar CSS vai apstrādāts ar JavaScript. Tagu <div> var viegli veidot, izmantojot klases vai id atribūtu. Tādā sadaļā var ievietot jebkāda veida saturu.
Teksta noformēšana
Dažreiz ir nepieciešams tekstā izcelt dažus vārdus vai pat teikumu. Tekstapstrādes lietotnē Microsoft Word tādam nolūkam ir rīki Treknraksts, Slīpraksts un Pasvītrojums. Līdzīgu efektu var panākt ar tagiem:
<b> – Bold – Treknraksts;
<i> – Italic – Slīpraksts;
<u> – Underlined Text – Pasvītrojums.
Teksta noformēšanai ir arī citi tagi:
| Tags | Kādu darbību veic? |
| <strong> | Darbojas līdzīgi kā treknraksts (<b>), izceļ galveno tekstā |
| <em> | Parasti izmanto kā attēla parakstu |
| <mark> | Iezīmē teksta fonu |
|
<small>
un <big>
|
Samazina vai palielina fonta izmēru |
| <strike> | Aizsvītro tekstu |
| <ins> | Darbojas līdzīgi kā tags <u>, pasvītro tekstu |
| <sub> | Apakšraksts – mazākie burti – tieši zem teksta rindiņas |
| <sup> | Augšraksts – mazākie burti – tieši virs teksta rindiņas |
Piemērs:
Sarakstu veidošana
Viens no veidiem, kā sakārtot informāciju, ir sarakstu veidošana. Ir 3 sarakstu veidi:
Numurēts saraksts.
Sarakstā punkti sakārtoti noteiktā secībā un ir numurēti ar cipariem:
Piemērs:
1. Pirmdiena
2. Otrdiena
3. Trešdiena
4. Ceturtdiena
5. Piektdiena
Lai veidotu tādu sarakstu, mēs izmanto tagu <ol></ol>. Starp šiem tagiem izvieto visus saraksta punktus ar tagiem <li></li>:
Piemērs:
<ol>
<li>Pirmdiena</li>
<li>Otrdiena</li>
<li>Trešdiena</li>
<li>Ceturtdiena</li>
<li>Piektdiena</li>
</ol>
<li>Pirmdiena</li>
<li>Otrdiena</li>
<li>Trešdiena</li>
<li>Ceturtdiena</li>
<li>Piektdiena</li>
</ol>
Pēc noklusējuma sarakstā izmanto arābu ciparus ar punktu. Lai mainītu saraksta numerāciju, tagam <ol> pievieno atribūtu type:
<ol type="A"> – numerācija A, B, C...
<ol type="I"> – numerācija I, II, III...
<ol type="I"> – numerācija I, II, III...
Aizzīmēts saraksts
Sarakstā punktus var mainīt savā starpā, tie ir apzīmēti ar simboliem:
Piemērs:
-
Piens
- Maize
- Bumbieri
- Biezpiens
- Konfektes
Lai veidotu šādu sarakstu, izmanto tagu <ul></ul>. Starp šiem tagiem izvieto visus saraksta punktus ar tagiem <li></li>:
Piemērs:
<ul>
<li>Piens</li>
<li>Maize</li>
<li>Bumbieri</li>
<li>Biezpiens</li>
<li>Konfektes</li>
</ul>
<li>Piens</li>
<li>Maize</li>
<li>Bumbieri</li>
<li>Biezpiens</li>
<li>Konfektes</li>
</ul>
Pēc noklusējuma, šajā sarakstā izmanto melnus aplīšus. Lai sarakstam mainītu apzīmējumus, jāpapildina tags <ul>:
<ul type="square"> – melns kvadrātiņš;
<ul type="circle"> – simbols °
Vēl vairāk sarakstu noformēšanas iespējas piedāvā CSS valoda.
Definīciju saraksts
Sarakstā nav apzīmējumu, bet definīcija un tās paskaidrojums atrodas dažādos līmeņos:
Piemērs:
Protokols
datoru saziņas valoda. Eksistē daudz dažādu saziņas protokolu, no kuriem populārākie ir
HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.
Piemērs:
<dl>
<dt>Protokols</dt>
<dd>datoru saziņas valoda. Eksistē daudz dažādu saziņas protokolu, no kuriem populārākie ir HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.</dd>
</dl>
<dt>Protokols</dt>
<dd>datoru saziņas valoda. Eksistē daudz dažādu saziņas protokolu, no kuriem populārākie ir HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.</dd>
</dl>