HTML valoda (Hyper Text Markup Language) definē lapas struktūru, tas ir lapas "skelets", pamats, kuru pēc tam papildina ar CSS un JavaScript valodas palīdzību.
HTML izveidoja Tims Berners-Lī un viņu komanda 1989. gadā. HTML apzīmē hiperteksta iezīmēšanas valodu. Hiperteksts nozīmē, ka dokumentā ir saites, kuras ļauj lietotājiem pāriet uz citām dokumenta vietām vai pavisam uz citu dokumentu. Jaunākā valodas versija ir pazīstama kā HTML5.
HTML kodu raksta kā tekstu, izmantojot tagus. Tos veido starp zīmēm < >, gandrīz katram tagam jābūt aizverošs tags </>. Tie ir nepieciešami, lai interneta pārlūkprogrammai norādītu, kā attiecīgos lapas objektus parādīt uz datora ekrāna.
Rakstīt HTML kodu var vienkāršās tekstapstrādes lietotnēs: Piezīmjublokā, Notepade++ (neizmantot Microsoft Word lietotni, tā neder programmēšanai!). Iesācējiem vieglāk un ērtāk izmanot tiešsaistes lietotni Glitch - https://glitch.com/. Tā automātiski saglabā lapas serverī, un lietotāji var dalīties ar savām lapām, kā arī veidot pilnvērtīgas mājaslapas, datu bāzes, blogus u.c. Lietotne ir bezmaksas, tai ir ērti pieslēgties ar savu Google vai Facebook kontu.
HTML pamatelementi
Jebkurai mājaslapai ir 4 pamatelementi:
<!DOCTYPE html> – šis tags norāda valodu, kurā rakstīta web-lapa. Šajā gadījumā valoda ir HTML 5;
<html> un aizverošs tags </html> – šis tags norāda, ka turpmāk tiks rakstīts HTML kodā;
<head> un aizverošs tags </head> – šeit atradīsies visi lapas metadati – galvenokārt meklētājprogrammām un citām datorprogrammām paredzētas lietas. Piemēram, lapas nosaukums, kas būs redzams pārlūkprogrammā lapas cilnē.
Piemērs:
Kods:
<head>
<title>Uzdevumi.lv</title>
</head>
Būs redzams pārlūkprogrammā:
<body> un aizverošs tags </body> – šeit tiek izvietots viss lapas saturs.
Jebkuras mājaslapas pamats izskatīsies šādi:
Piemērs:
<!DOCTYPE html>
<html>
<head>
<html>
<head>
</head>
<body>
<body>
</body>
</html>
</html>
Svarīgi!
Iegaumē!
1. Lielākajai daļai tagu ir jāatver ( <tag>) un jāaizver ( </tag>) ar elementa informāciju, piemēram, virsrakstu vai tekstu, kas atrodas starp tagiem.
2. Izmantojot vairākus tagus, tie ir jāaizver tādā secībā, kādā tika atvērti.
2. Izmantojot vairākus tagus, tie ir jāaizver tādā secībā, kādā tika atvērti.
Piemēram:
<p><font color = 0000FF>Hello world!</font></p>
<p><font color = 0000FF>Hello world!</font></p>
Kura vēl informācija varētu būt sadaļā HEAD?
Sadaļā <head> (no angļu val . galva) atrodas lapas metadati.
Metadati jeb "dati par datiem" ir informācija, kura apraksta kādu citu datu kopu.
Tie ir:
<title>Mana web lapa</title> – lapas nosaukums, kas redzams pārlūkprogrammas joslā;
<meta charset="UTF-8"> – rakstzīmju kodējums;
<meta name="description" content="Tā ir lapa par manu suni."> – informācija par mājas lapu;
<meta name="author" content="Jānis Bērziņš"> – lapas autors.
<title>Mana web lapa</title> – lapas nosaukums, kas redzams pārlūkprogrammas joslā;
<meta charset="UTF-8"> – rakstzīmju kodējums;
<meta name="description" content="Tā ir lapa par manu suni."> – informācija par mājas lapu;
<meta name="author" content="Jānis Bērziņš"> – lapas autors.
Kura informācija varētu būt sadaļā BODY?
Viss, kas būs redzams pārlūkprogrammas logā, atrodas starp tagiem <body> (no angļu val. ķermenis): teksts, attēli, saites, tabulas, video utt.
Sadaļā BODY var atrasties vēl viena sadaļa – kājene. Tā vienmēr atrodas lapas vai sadaļas beigās. Līdzīgi kā teksta dokumentam kājenē atrodas lappuses numerācija vai kāda cita informācija par dokumentu, arī mājas lapas kājenē var būt dažāda informācija par mājas lapu:
- informāciju par autortiesībām;
- kontaktinformācija;
- vietnes karte;
- novirze atpakaļ uz augšu;
- saistītie dokumenti.
Lai veidotu kājeni, izmanto tagu <footer></footer>. Vienā dokumentā var būt vairāki kājenes elementi.