7. Kultūras reģioni - 3

Pasaulē ģeogrāfiski tiek izdalīti vienpadsmit kultūras reģioni. Mūsdienu globalizācijas procesos tie ir cieši sasaistīti un to starpā notiek dažādu kultūras elementu mijiedarbība. Sāk veidoties masu jeb t.s. globālā kultūra planetārā līmenī. Vēsturiski kultūras reģioni  vairāk pārveidojušies Amerikā, Austrālijā, Ziemeļāfrikā,  mazāk Āzijā un Okeānijā un ir akumulējuši, uzņēmuši sevī senvēsturisko kultūru mantojumu, kam pa virsu mijiedarbojoties ir uzslāņojusies lielo ģeogrāfisko atklājumu un vēlākās pasaules reģionu kolonizācijas atnestie eiropeiskās, arābiskā u.c. kultūru elementi. Faktiski pasaulē pakāpeniski notiek kultūru un citu dzīves norises sfēru globalizācija. Trešā teorijas sadaļā tiek apskatīti:

Pēc platības tas nav liels, taču ir ļoti sens un labvēlīgo dabas apstākļu un musonu klimata dēļ blīvi apdzīvots. Indijas kultūras reģionam nedaudz uzslāņojies britu impērijas, Ostindijas kompānijas kultūras slānis, atstājot šajā daudzacionālajā kultūras reģionā līdztekus hindu valodai arī angļu valodu kā vienojošu valsts valodu. Vēl izplatītas ir bengāļu, tamilu, telugu, pendžabu un citas valodas. Atskaitot tamilu, telugu valodu iepriekšminētās pieder indoeiropiešu valodu saimei un atskaitot angļu valodu,(kas ir ģermāņu grupā), indoāriešu grupai. Dienvidindijas tautu valodas pieder Dravīdu valodu saimei.  Nelielais Indijas kultūrasreģions ļoti atškiras arī pēc rasu sastāva. D daļā dominē negroīdās rases pārstāvji - telugi, tamili, kannari, malajali u.c. 

Centrālajā un ZR daļā eiropeīdi - hindustāņi, radžastāņi, gudžarati u.c. Z,ZA daļā nedaudz mongoloīdu. Lai gan vecākā reliģija šeit ir budisms, tomēr daudz izplatītāka te ir hinduisms. Rietumdaļā visai stipra ir islama ietekme. Šīm reiģijām ir liela ietekme dzīvesveidā un kultūrainavā: tempļi un mošejas, budistu mūki, svētvietas (Varanasi, upe Ganga u.c.), askētiski svētceļotāji, mirušo sārti, krēmēšana, svētie dzīvnieki ( govis, pērtiķi,z iloņi, čūskas, pat ir templis žurkām). Svētās govis bieži klīst pa ielām un ceļiem, neviens tās neaiztiek, bet pat piebaro. Bieži tiek nēsāts tradicionālais apģērbs: sieviešu sari, galvas segas, sikhu turbāni, vīriešu apģērbs dhoti utt. Musonu klimats ir ļoti piemērots tradicionālajai rīsa audzēšanai. Mitrā sezonā tas tiek laukos, dūņās ūdenī stādīts, bet sausā sezonā novākts. Musonu lieti bieži izraisa antisanitāriskus plūdus, iznīcinot gan laukus gan ēkas. Pārapdzīvotības dēļ neskarta vide az saglabājusies, ļoti liels vides piesārņojums. Daudz grauzēju, čūsku, insektu. Ap pilsētām lieli graustu rajoni, pilnīgi bez jebkādām normām atbilstošām labierīcībām, kas musonu laikā plaši pārplūst. Upes piešarņotas ne tikai ar notekūdeņiem, bet arī ar dažādām plastmasām. Bieži tajās peldas, mazgājas cilvēki. Starp daudzajiem laukiem ciemiem daudz nelielu zemes gabalu, kur ģimenes cenšas izaudzēt vismaz kaut kādu pārtikas minimumu. Tīrs ūdens daudzviet ir liela problēma, ja sausums ieilgst, tas var radīt lielas problēmas.  Iedzīvotāju labklājībā lieli kontrasti. Reģionā atrodas tāda arhitektūras pērle kā Tadžmahala mauzolejs. Mumbajā atrodas lielākā kinostudija pasaulē, Bolivuda. Kāzu un citu tradīciju dēļ, Indijas reģions ir liels zelta juvelieru izstrādājumu patērētajs pasaulē, pat, ja nabadzīgajiem vecākiem jāieslīgst lielu parādu jūgā. Tā kā daudzi nabadzīgo cilvēku tic reinkarnācijai un karmas likumiem, tad liela daļa nabadzību uztver filozofiskā mierā. Indijas sabiedrībā līdz mūsdienām saglabājies vēsturiskais iedalījums vairākās norobežotās sociālās grupās, kastās jeb "varnās". Lai gan dalījums varnās vairs nav tik stingrs kā kādreiz, tās vēl joprojām ietekmē darba un dzīvesbiedra izvēli, ģērbšanās stilu un pat ēdienkarti. Pie pirmās grupas jeb braminiem tradicionāli pieskaitīja priesterus, ārstus, juristus, skolotājus un citi augsti apmācītus cilvēkus. Otro grupu veidoja kšatriji, kurā ietilpa virsnieki, augsti valsts ierēdņi, zemes un lielsaimniecību īpašnieki. Trešā grupa bija vaišjas, kurā ietilpa tirgotāji, naudas mijēji un zemnieki. Ceturtā grupa bija šudras, kurā ietilpa strādnieki un kalpotāji, parastie zemnieki.  Ārpus kastām palikušos dēvēja par "nepieskaramajiem", bez tam kastu sistēmā neiekļāva dažādām pirmiedzīvotāju ciltīm piederīgos, tie sabiedrībā dara visnetīrākos darbus - savāc un izved atkritumus, sadedzina mirušos utt. Lai gan kastu sistēma Indijā oficiāli ir atcelta, gadu tūkstošu rezultātā tā stipri ir iesakņojusies tautas apziņā un ikdienā tiek dziļi respektēta. Savu sociālo statusu cilvēks jau iegūst piedzimstot attiecīgai kastai jeb sociālai grupai piederīgā ģimenē. Dzīves laikā savu kastu cilvēks var izmainīt tikai uz leju, stājoties laulībā ar  zemākai kastai piederīgu cilvēku. Šī iemesla dēļ starpkastu laulības ir Indijā ir retas. Prezentācija

Galvenās dievības hinduismā ir Brahma, Višņu un Šiva.  Plašāk šeit.

Kultūras reģions, kas aizņem galvenokārt Indoķīnas pussalu, nav tik kompakts kā blakus esošie reģioni. Liela ir Ķīnas, Tibetas un Indijas kultūru ietekme, kā arī nedaudz franču koloniālajai pagātnei. DA Āzjas reģiona tautas runā pārsvarā sinotibetiešu (ķīniešu-tibetiešu), kā piemēram birmieši, čini un austroaziātu valodu saimes valodās,kā khmeri, vjetnamieši, taji u.c. tautas. Reģionā stipra budisma, hinduisma reliģiju ietekme, mūsdienās pieaug islama ietekme. Vjetnamas, Laosas, Kambodžas, Mjanmas, Taizemes kultūrainavās izceļas budistu tempļi. Kambodžā ir mainīgi mitrajos musonu mežos saglabājies unikāli relikta kultūrainava, Ankoras pilsēta un tempļu komplekss. Taizemes Bangkoku šķērso daudzi  Čauprajas upes līkloči un attekas, pārvēršot pilsētu par savdabīgu Āzijas, Indoķīnas "Venēciju" ar tirgošanos no produktiem piekrautām laivām. Budistu tempļus sauc par pagodām ( zemāk).

Reģiona kultūrvēsturisko pamatu veido trīs apakšreģioni (skat. karti): Mikronēzija, Melanēzija un Polinēzija. Tā kā Klusā okeāna apgabalā daudz nošķirtu salu, tad reģionam nav izteikteiktas kultūras iezīmju viengabalainības,drīzāk tā irdaudzo salu mikrokultūru mozaīka. Reģionā daudz vulkānisku un uz senu vulkānu pamatiem radušos sīku koraļļu salu vai atolu, kurās galvenais augs ir kokospalmas, kuru kokosrieksti izturīgās čaulas dēļ, mēnešiem var peldēt sāļajos ūdeņos un tikt izskaloti kādas salas smilšainajās pludmalēs. Sīkajās  koraļļu salās galvenais ūdens avots ir lietus ūdens, kas tiek rūpīgi savākts. Papua Jaungvinejā, franču Jaunkaledonijā, Fidži, Tongā, Zālamana un Havaju salās un vēl dažās ir arī lielākas vai mazākas upes un saldūdens ezeri. Jaubgvinejas papuasi nodatbojas ar medniecību, zvejo, audzē eiropiešu ievestās cūkas un mājputnus. Polinēziešiem, melanēziešiem, mikronēziešiem galvenā ir zvejniecība okeānos. Vietējiem iedzīvotājiem svarīgs ienākumu avots ir tūrisms,sevišķi ASV štatā, Havaju salās, kuru piesaistīšanai tiek piedāvāti dažādi vietējie ēdieni, dzērieni, dejas, smilšainās pludmales, koraļļu rifu zemūdens daivings utt.   Čīlei piederošā, attālajā Lieldienu salā ir milzīgas megalītiskas

skulptūras - moai, kādas senas civilizācijas apliecinājums. Okānijas salās ilgu laiku ir bijušas un joprojām daudzas ir ASV, Francijas un Lielbritānijas daļējā vai pilnīgā pārvaldījumā.  Prezentācija šeit.