Melnraksts 
 
Teorija
 
VALSTS VALODAS POLITIKA
 
Valsts valodas statuss nostiprināts LR Satversmē un plašāks latviešu valodas juridiskā statusa regulējums ir ietverts Valsts valodas likumā.
 
Lai īstenotu likumdošanā ietvertās prasības, valsts institūciju pienākums ir veidot valsts valodas politiku.
Svarīgi!
Valsts valodas politikas mērķis – nodrošināt latviešu valodas tālāku attīstību, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju gan Latvijā, gan aiz tās robežām, kā arī sekmēt valsts valodas lietojumu Latvijas sabiedrībā.
Latviešu valodas lietojuma normas ietvertas dažādos LR likumdošanas aktos. 
Piemēram, Izglītības likumā norādīts, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko, estētisko un intelektuālo attīstību, kas atbilst nozīmīgai Satversmē iekļautai vērtībai – latviešu valodai. Izglītojamā pienākums ir ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu. Izglītības likums reglamentē izglītības ieguvi valsts valodā pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, kā arī nosaka valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtību pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei. Likumā ir prasība izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem prast un lietot valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas arī nosaka valsts valodas lietojumu izglītības iestāžu nosaukumos.
Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir prast latviešu valodu. Likums ietver naturalizācijas noteikumus un valodas prasmes prasības pilsonības iegūšanai un tās pārbaudes kārtību. Pilsonības pretendenta solījumā par uzticību Latvijas Republikai iekļauts teksts par apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietverta prasība, ka ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija tiktu pasniegta patērētājam, ievērojot normatīvajos aktos noteiktā prasības par valsts valodu lietojumu.
 
Valsts valodas aizsardzības aspekti ietverti vēl vairākos citos likumos – Kriminālprocesa likums, Civilprocesa likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Diasporas likums  u.c.
Dažādas valsts valodas aizsardzības un lietojuma normas regulē arī Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Noteikumi par valodu lietošanu informācijā, Noteikumi par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos, Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju u. c.
 
Nozīmīgu ieguldījumu valsts valodas politikas attīstībā  dod pētījumi un praktiski ieteikumi sociolingvistikas jomā.
 
Sociolingvistiska – socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta ar valodu saistītas norises sabiedrībā, sociālo faktoru ietekmi valodā, piemēram, kā dažādi sociālie apstākļi (personas etniskā piederība, dzimums, vecums, izglītība, nodarbošanās, sadzīve u.c.) ietekmē gan indivīda, gan dažādu cilvēku grupu valodas lietojumu.
Sociolingvistikas jautājumu izpētes lokā ir gan indivīda valodas lietojums un valodu prasme, gan valodu situācija sabiedrībā.  Dziļāki pētījumi par dažādu sabiedrības grupu runas īpatnībām dod iespēju noskaidrot latviešu valodas, tās paveidu un citu valodu lietojuma izvēli, valodas mainīgo raksturu un izplatību.  Svarīgi ir novērot valodas situāciju: cik un kādas valodas noteiktā teritorijā lieto, kāda ir to ekonomiskā vērtība un prestižs, kolektīva locekļu attieksme pret dažādu valodu lietojumu u.c.
Sociolingvistika pievēršas arī dažādu valodu saskares jautājumiem, reto un apdraudēto valodu izpētes un saglabāšanas jautājumiem.   
Valodu prasme un to prasmīgs lietojums ir viens no faktoriem, kas sekmē indivīda dzīves kvalitāti,  veicina intelektuālo attīstību,  konkurētspēju izglītībā un profesionālajā darbībā. 
Sociolingvistiskas un tai tuvo saskares zinātņu pētījumi dod iespēju dziļāk izprast  valodu situāciju valstī un iegūtos atzinumus izmantot valsts valodas ilgtermiņa attīstības plānošanā. Tāds plāns atspoguļots valodas politikas pamatnostādnēs (jaunākais šāds dokuments - Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam).
Svarīgi!
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs plānots stiprināt valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā, “nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā". 
 
Nozīmīgākie valsts valodas politikas uzdevumi
 
Izmantojot pētījumos iegūtos atzinumus, valsts institūcijas var veicināt valsts valodas attīstību un radīt labvēlīgus apstākļus tās ilgtspējīgai attīstībai. Aktuālākie uzdevumi ir saistīti ar latviešu valodas izmantošanu ES instutūciju darbā, valodas lietojuma un kvalitātes veicināšanu visās sabiedriskās darbības jomās, informācijas tehnoloģijās, mediju vidē, izglītībā, zinātnē, sabiedrības integrācijas procesā.
  • Latviešu valodas nozīmes palielināšanās un konkurētspēja Eiropas Savienībā. Tā kā latviešu valoda ir arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, valsts uzdevums ir nodrošināt atbalstu latviešu valodai ES darbā.
  • Latviešu valodas lietojums digitālajā vidē – nozīmīgs konkurētspējas faktors. Svarīga latviešu valodas turpmākās attīstības pazīme, lai latviešu valodu varētu lietot digitālajā vidē tikpat plaši, kā lielajās valodās. Mūsdienās nozīmīga ir  mašīntulkošanas, runas atpazīšanas un citu valodas tehnoloģiju attīstība, piemēram tekstu korpusu izveide, latviešu valodas mācīšanās programmu izveide digitālajā vidē, elektroniskās vārdnīcas, terminu datu bāzes. 
  • Valsts valodas lietojums un kvalitāte sabiedriskās jomās. Nozīmīgs valodas politikas aspekts ir valodas lietojuma un valodas normu ievērošana darba tirgū, izglītībā un zinātnē, informācijas tehnoloģijās. Ne mazāk svarīgi ir palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā un veicināt tās kvalitāti digitālajā un sabiedrisko mediju vidē.
  • Valsts valoda izglītībā. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību un vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, visās pakāpēs izglītība tiek nodrošināta valsts valodā. Jāsekmē augsta standarta valodas attīstība zinātnē un pētniecībā. Valodas apguvei nepieciešamo mācību metožu un resursu izstrāde.
  • Atbalsts latviešu valodas izpētei. Valoda ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes nesēja. Īpašas prioritātes ir latviešu terminoloģijas un nozaru speciālās leksikas izstrādei, kā arī latviešu valodas dialektu izpētei.  Jāveicina pētījumi un praktiski soļi, lai atbalstītu latviešu zīmju valodas un vieglās valodas lietojumu, kā lībiešu valodas un latgaliešu rakstu valodas izpēti un atbalstu šo valodu apguvei.
  • Integrācijas pasākumi. Veicami regulāri socioloģiski pētījumi par valodas situāciju un lingvistisko attieksmi, iedzīvotāju runas ieradumiem. Nepieciešams, lai mazākumtautību pārstāvji sekmīgi apgūtu valsts valodu. Nozīmīgs valodas politikas uzdevums ir latviešu valodas saglabāšana diasporā.