Valsts valodas statuss nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē, un plašāks latviešu valodas juridiskais regulējums ir ietverts Valsts valodas likumā.
Lai īstenotu likumdošanā ietvertās prasības, valsts institūciju pienākums ir veidot valsts valodas politiku.
Svarīgi!
Valsts valodas politikas mērķis – nodrošināt latviešu valodas tālāku attīstību, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju gan Latvijā, gan aiz tās robežām, kā arī sekmēt valsts valodas lietojumu Latvijas sabiedrībā.
Latviešu valodas lietojuma normas ietvertas dažādos LR likumdošanas aktos.
Piemēram, Izglītības likumā norādīts, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko, estētisko un intelektuālo attīstību, kas atbilst nozīmīgai Satversmē iekļautai vērtībai – latviešu valodai. Izglītojamā pienākums ir ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu. Izglītības likums reglamentē izglītības ieguvi valsts valodā pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, kā arī nosaka valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtību pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei. Likumā ir prasība izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem prast un lietot valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Likums arī nosaka valsts valodas lietojumu izglītības iestāžu nosaukumos.
Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir prast latviešu valodu. Likums ietver naturalizācijas noteikumus, kā arī valodas prasmes prasības pilsonības iegūšanai un tās pārbaudes kārtību. Pilsonības pretendenta solījumā par uzticību Latvijas Republikai iekļauts teksts par apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietverta prasība, ka ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija būtu valsts valodā.
Valsts valodas lietojuma aspekti ietverti vēl vairākos citos likumos – Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Diasporas likumā u.c.
Dažādas valsts valodas aizsardzības un lietojuma normas regulē arī Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Noteikumi par valodu lietošanu informācijā, Noteikumi par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos, Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju u. c.
Nozīmīgu ieguldījumu valsts valodas politikas attīstībā dod pētījumi un praktiski ieteikumi sociolingvistikas jomā.
Sociolingvistiska – socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta ar valodu saistītas norises sabiedrībā, sociālo faktoru ietekmi valodā, piemēram, kā dažādi sociālie apstākļi (personas etniskā piederība, dzimums, vecums, izglītība, nodarbošanās, sadzīve u.c.) ietekmē gan indivīda, gan dažādu cilvēku grupu valodas lietojumu.
Sociolingvistikas jautājumu izpētes lokā ir gan indivīda valodas lietojums un valodu prasme, gan valodas situācija sabiedrībā. Dziļāki pētījumi par dažādu sabiedrības grupu runas īpatnībām dod iespēju noskaidrot latviešu valodas, tās paveidu un citu valodu lietojuma izvēli, valodas mainīgo raksturu un izplatību. Uzmanība tiek pievērsta arī daudziem citiem jautājumiem, piemēram, cik un kādas valodas noteiktā teritorijā lieto, kāda ir to ekonomiskā vērtība un prestižs, kāda ir kolektīva locekļu lingvistiskā attieksme pret dažādu valodu lietojumu.
Sociolingvistika pievēršas arī dažādu valodu saskares izpētei, reto un apdraudēto valodu izpētes un saglabāšanas jautājumiem.
Valodu prasme un to lietojums ir viens no faktoriem, kas sekmē indivīda dzīves kvalitāti, veicina intelektuālo attīstību, konkurētspēju izglītībā un profesionālajā darbībā, tāpēc liela uzmanība ir pievērsta arī valodu apguvei.
Sociolingvistiskas un tai tuvo saskares zinātņu pētījumi dod iespēju dziļāk izprast valodu situāciju valstī un iegūtos atzinumus izmantot valsts valodas ilgtermiņa attīstības plānošanā. Tāds plāns regulāri tiek atspoguļots valodas politikas pamatnostādnēs (jaunākais dokuments – Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam).
Svarīgi!
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs plānots stiprināt valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā, “nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā".
Nozīmīgākie valsts valodas politikas uzdevumi
Izmantojot pētījumos iegūtos atzinumus, valsts institūcijas var veicināt valsts valodas attīstību un radīt labvēlīgus apstākļus tās ilgtspējīgai attīstībai. Aktuālākie politiskie uzdevumi ir saistīti ar valsts valodas juridiskās bāzes nostiprināšanu – likumdošanas tālāku pilnveidi, latviešu valodas atbalsta paplašināšanu ES institūciju darbā, valodas apguves un lietojuma veicināšanu visās sabiedriskās darbības jomās, kā arī atbalstu latviešu valodai informācijas tehnoloģijās, mediju vidē, izglītībā, zinātnē u.c.
- Latviešu valodas nozīmes palielināšanās un konkurētspēja Eiropas Savienībā. Tā kā latviešu valoda ir arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, valsts uzdevums ir nodrošināt atbalstu latviešu valodai ES institūciju darbā.
- Latviešu valodas lietojums digitālajā vidē. Svarīga latviešu valodas turpmākās attīstības pazīme, lai latviešu valodu varētu lietot digitālajā vidē tikpat plaši, kā lielajās valodās. Mūsdienās nozīmīga ir mašīntulkošanas, runas atpazīšanas un citu valodas tehnoloģiju attīstība, piemēram, tekstu korpusu izveide, latviešu valodas apguves programmu izveide digitālajā vidē, elektroniskās vārdnīcas, terminu datu bāzes.
- Valsts valodas lietojums un kvalitāte sabiedriskās jomās. Nozīmīgs valodas politikas aspekts ir valodas lietojuma kvalitāte darba tirgū, izglītībā un zinātnē, informācijas tehnoloģijās. Ne mazāk svarīgi ir palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā un veicināt tās izplatību digitālajā un sabiedrisko mediju vidē.
- Valsts valoda izglītībā un zinātnē. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību un vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, visās pakāpēs izglītība tiek nodrošināta valsts valodā. Nepieciešams nodrošināt augsta standarta valsts valodas lietojumu zinātnē un pētniecībā. Jāpanāk, lai tiktu veidoti mūsdienīgi valodas apguvei nepieciešamie mācību līdzekļi, izstrādātas mācību metodes.
- Atbalsts latviešu valodas izpētei. Valoda ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes nesēja. Īpašas prioritātes ir latviešu terminoloģijas un nozaru speciālās leksikas izstrādei, kā arī latviešu valodas dialektu izpētei. Jāveic pasākumi, lai atbalstītu latviešu zīmju valodas un vieglās valodas lietojumu, kā arī lībiešu valodas un latgaliešu rakstu valodas izpēti un apguvi.
- Integrācijas pasākumi. Veicami regulāri socioloģiski pētījumi par valodas situāciju un lingvistisko attieksmi, iedzīvotāju runas ieradumiem. Nepieciešams, lai mazākumtautību pārstāvji sekmīgi apgūtu valsts valodu. Nozīmīgs valodas politikas uzdevums ir latviešu valodas saglabāšana diasporā.
Svarīgi!
Lingvistiskā attieksme – etnosu, sociālo grupu un indivīda uzskats par savu vai citu valodu, izturēšanās pret valodu.
Valodas normēšana – process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, normu pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu.
Valodas pārvaldība – valstiski uzraudzīts un kontrolēts valsts valodas attīstības process.
Valodas politika – valstiski plānotu un organizētu darbību kopums, lai nodrošinātu valstī lietoto valodu statusu un funkcijas, valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, sekmētu valodu attīstību, apguvi un lietojumu.
Valodas prestižs – novērtējums, ko individuālais valodas lietotājs vai runātāju kopienā piešķir noteiktai valodai vai dialektam.
Valodas situācija – apstākļu kopums, kas raksturo valodu lietojumu sabiedrībā noteiktā laika periodā.
Valodu saskare – kontakti starp dažādu valodu runātājiem vai runātāju kolektīviem, kā rezultātā var notikt dažādu lingvistisko iezīmju pārnese no vienas valodas otrā.
Valodas normēšana – process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, normu pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu.
Valodas pārvaldība – valstiski uzraudzīts un kontrolēts valsts valodas attīstības process.
Valodas politika – valstiski plānotu un organizētu darbību kopums, lai nodrošinātu valstī lietoto valodu statusu un funkcijas, valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, sekmētu valodu attīstību, apguvi un lietojumu.
Valodas prestižs – novērtējums, ko individuālais valodas lietotājs vai runātāju kopienā piešķir noteiktai valodai vai dialektam.
Valodas situācija – apstākļu kopums, kas raksturo valodu lietojumu sabiedrībā noteiktā laika periodā.
Valodu saskare – kontakti starp dažādu valodu runātājiem vai runātāju kolektīviem, kā rezultātā var notikt dažādu lingvistisko iezīmju pārnese no vienas valodas otrā.