Latgales pamatiedzīvotāji ir seno austrumlatgaļu pēcteči. Latgaļu cilts bija viena no senākajām un lielākajām baltu ciltīm. No cilts nosaukuma arī cēlies latgaliešu apzīmējums.
Svarīgi!
Latgaliešu rakstu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas vēsturiskais paveids, kas veidojies uz vairāku augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu pamata.
Dialekts – plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas. Latvijā izdala trīs dialektus – augšzemnieku, vidus un lībisko dialektu. Augšzemnieku dialekts ir izplatīts Latgalē, Zemgales austrumos (Augšzemē) un Vidzemes ziemeļaustrumos. Augšzemnieku dialektu veido divas izlokšņu grupas – sēliskās un latgaliskās izloksnes.
Izloksne – teritoriālais valodas paveids, ko lieto nelielā apvidū, parasti viena pagasta robežās. Gan dialekti, gan izloksnes pieder pie nenormētas valodas paveidiem, tāpēc tie pastāv tikai mutvārdu formā. Latgalē sastopamas vairāk nekā 70 izlokšņu, kurās runā latgalieši. Savukārt Latgalē vēsturiski izveidojušos normēto rakstu valodu sauc par latgaliešu rakstu valodu.
Ja vēlies vairāk uzzināt par latviešu valodas dialektu un izlokšņu izplatību, izpēti latviešu valodas dialektu un izlokšņu karti.
ĪSA LATGALIEŠU RAKSTU VALODAS VĒSTURE
Vēsturiski Latgale ir bijusi atdalīta no pārējās Latvijas un atradusies dažādu valodu, kultūru un reliģisko konfesiju ietekmē, tāpēc tajā bija atšķirīgs kultūras un valodas attīstības ceļš. Ilgstoši Latgale bija Polijas un Krievijas impērijas pakļautībā, un tikai 1917. gadā tā atkal apvienojās ar pārējo Latvijas teritoriju.
Latgaliešu rakstu valodas tradīcija sāka veidoties 18. gadsimta vidū uz Dienvidlatgales izlokšņu pamata. Pirmie izdevumi bija reliģiska satura darbi – evaņģēliju grāmata un tai pievienotās lūgšanas, vēlāk arī garīgo dziesmu krājums, grāmata jautājumu un atbilžu formā, divas sprediķu grāmatas. 19. gs. pirmajā pusē latgaliešu valodā iznāca arī laicīgā satura darbi, t. sk. divas gramatikas grāmatas un poļu-latīņu-latviešu vārdnīca.
19. gs. otrajā pusē latgaliešu kultūras un valodas attīstību pārtrauca drukas aizliegums. Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē cariskā administrācija aizliedza iespiestajos tekstos lietot latīņu burtus, centās iznīcināt iepriekš izdotās grāmatas un skolās vardarbīgi uzspieda krievu valodu. Lai pretotos šim aizliegumam, atsevišķas grāmatas latgaliešu valodā tika izdotas ārzemēs un plaši izplatījās prakse ar roku pārrakstīt un iesiet grāmatas. Tas deva iespēju arī smagajos represiju gados saglabāt latgaliešu rakstību un valodu.
Jauns posms latgaliešu rakstu valodas attīstībā sākās 20. gadsimta sākumā, kad atcēla drukas aizliegumu. Tika izdotas vairākas gramatikas grāmatas un dažāda cita satura literatūra. Sākās intensīvs darbs pie latgaliešu rakstības normu izveides. 1929. gadā tika publicēti latgaliešu valodas pareizrakstības noteikumi, taču tajos pilnībā nebija iekļautas visas pareizrakstības normas.
20. gs. 30. gadu vidū latgaliešu valodas attīstība strauji mazinājās, jo tās lietojumu valdošā vara mērķtiecīgi ierobežoja publiskajā telpā, valsts pārvaldē un izglītībā. Šis process turpinājās arī padomju laikā, kad latgaliešu valoda saglabājās vairs tikai privātās dzīves jomās un reliģiskajos pasākumos.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas latgaliešu rakstu valodai atkal tika pievērsta pastiprināta uzmanība. Atjaunojās latgaliskā prese, literatūra, valodas pētniecība. 20. gs. 30. gados iesāktā latgaliešu valodas reforma tika pabeigta 2007. gadā, kad publicēja "Latgaliešu rakstības noteikumus", kuros tika iekļauti arī vārdu un gramatisko formu pareizrakstības likumi (sk. lēmums "Par Latgaliešu rakstības noteikumiem").
DAŽAS LATGALIEŠU RAKSTU VALODAS ĪPATNĪBAS
Latgaliešu rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, un mūsdienu latgaliešu grafiskā sistēma tiek lietota kopš 20. gs. sākuma.
Alfabētā ir 35 burti: Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Yy, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Ōō, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
Tāpat kā latviešu valodā, arī latgaliešu valodā diakritiskās zīmes tiek izmantotas garo patskaņu (ā, ē, ī, ō, ū), mīksto līdzskaņu (ģ, ķ, ļ, ņ) un šņāceņu (č, š, ž) apzīmēšanai. Atšķirībā no latviešu literārās valodas latgaliešu valodā ir cietais i (y) un garais o (ō).
Latgaliešu literārā valoda ir bagāta ar skaņu mijām.
Vārda uzsvars parasti ir uz pirmās zilbes.
Lai gan vārdu krājums un gramatika latviešu un latgaliešu valodā ir ļoti līdzīgas, atšķirīga ir tieši izruna. Fonētisko atšķirību dēļ latgaliešu valoda daudz vairāk atšķiras no latviešu literārās valodas nekā citi Latvijas dialekti.
Latgaliešu rakstu valodas gramatika atbilst Viduslatgales un Dienvidlatgales lielākās daļas izlokšņu gramatiskajai sistēmai, bet leksisko sistēmu veido augšzemnieku dialekta izlokšņu vārdu krājums.
LATGALIEŠU RAKSTU VALODAS ATTĪSTĪBA MŪSDIENĀS
Mūsdienās latgaliešiem sava dzimtā valoda ir nozīmīgs identitātes pamats, kultūrvides raksturojošs elements un visas Latvijai neatņemama kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tās aizsardzību un attīstību garantē valsts likumdošana.
Valsts valodas likums paredz nodrošināt latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikts, ka "valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, tai skaitā izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos". Likumā arī uzsvērts, ka valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Latgaliešu valodas lietojums un attīstība īpaši nozīmīga ir tās vēsturiskajā teritorijā. Latgalē aizvien vairāk latgaliešu valoda izskan publiskajos pasākumos. Tā plaši tiek popularizēta dažādās mākslas jomās – teātrī, kino, literatūrā, mūzikā u. c. Latgaliski iznāk preses izdevumi, lietišķie un zinātniskie raksti, literārie darbi un dažāda cita satura grāmatas. Latgaliešu valoda ir iekļauta dažādās izglītības programmās – skolās, augstskolās, neformālās izglītības kursos. Latgalē līdztekus latviešu valodai publiskajā vidē tiek izvietoti uzraksti latgaliešu valodā.
Latgaliski var lasīt Latvijas Republikas Satversmi (sk. Latvejis Republikys Satversme), iegūt informāciju Vikipēdijā (Vikipedeja latgaļu volūdā), izmantot latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīku HUGO, dažādas vārdnīcas (sk. Latviešu-latgaliešu valodas tulkojošā vārdnīca, Lietuviešu-latviešu-latgaliešu vārdnīca u. c.). Jaunākās norises kultūras un sabiedriskajā dzīvē latgaliešu valodā atspoguļo interneta portāls Latgalīšu kulturys ziņu portals. Lai palīdzētu apgūt latgaliešu valodu, radīta mobilā lietotne "Vasals!". Latgaliešu kultūru un valodu labāk palīdz iepazīt interaktīvā datorspēle "Īsapazeisim". Zinātnei, pētniecībai, valodas apguvei un valodas tehnoloģiju izstrādei nozīmīgs ir Nacionālā korpusa kolekcijā iekļautais Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss un Bolsutolka.lv runas korpuss, kurā apkopoti mūsdienās latgaliešu rakstu valodā publicēti teksti un latgaliešu izlokšņu pratēju ierunāti piemēri latgaliešu rakstu valodā.