OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Pirmā pasaules kara cēloņi sakņojas Eiropas lielvalstu savstarpējās attiecībās, konkurencē un militārajās aliansēs - taču tiešais konflikta iemesls bija Austroungārijas troņmantinieka Franča Ferdinanta atentāts 1914.gada 28.jūnijā. Pēc tam sekoja strauja kara eskalācija - Austroungārija pieteica karu Serbijai, bet drīz vien karā iesaistījās arī Vācija, Krievija, Francija un Lielbritānija, sadalot Eiropu divās naidīgās nometnēs.
Vācijas sākotnējais uzbrukuma plāns Rietumu frontē izgāzās, un karš pārvērtās par ilgotšu pozīciju karu, kas prasīja milzīgus upurus. Tikmēr Austrumu frontē Vācija guva panākumus, taču 1917.gadā Krievijā notikušās revolūcija noveda pie tās izstāšanās no kara. Beidzot, pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukumiem un iekšējāš krīzes, Vācija 1918.gada novembrī kapitulēja, noslēdzot vienu no asiņainākajamiem konfliktiem pasaules vēsturē.
Kapitulācija - oficiāla militāra padošanās, kad valsts vai armija atzīst savu nespēju turpināt karadarbību un pieņem pretnieka nosacījumus, lai izbeigtu konfliktu.
Svarīgi!
Austrumu un Rietumu fronte - Pirmā pasaule karā karadarbība norisinājās divās galvenajā frontēs. Rietumu fronte stiepās caur Beļģiju un Franciju, kur notika ilgtošs un asiņains pozīciju karš, kurā abas puses cīnjās ar nelieliem teritoriju ieguvumiem. Austrumu fronte bija dinamiskāka - tajā Vācija un Austroungārija cīnijās pret Krieviju un tās sabiedrotajiem, tur biežāk notika lielas teritoriālas pārvietošanāš un uzbrukumi. Līdz 1917.gadā Krievija izstājās no kara pēc revolūcijas.
Pirmā pasaules kara notikumu hronoloģija:
Attēls 1: Pirmais pasaules karš
1914.gada 28.jūnijs - Austroungārijas troņmantinieka Franča Ferdinanta atentāts izraisa diplomātisku krīzi starp Eiropas lielvalstīm.
Austroungārija uzskata Serbiju par atbildīgu. Notikums kļūst par tiešu iemeslu Pirmā pasaules kara sākumam.
1914.gada jūlijs - augusts - Sākās karadarbība. Austroungārija piesaka karu Serbijai, kam seko Vācijas, Krievijas, Francijas un Lielbritānijas iesaistīšanās. Eiropa sadalās divās pretējās nometnēs - Antantē un Trejsavienībā, sākot plašu karadarbību.
1914.gada rudens - Vācija iebūk Beļģijā un Francijā - mēģinot īstenot Šlīfera plānu, kas paredz ātru Francijas sakāvi. Tomēr Vācijas uzbrukums tiek apturēts pie Marnas upes, sākot ilgu un asiņainu pozīciju karu.
Svarīgi!
Svarīgi! Pozīciju jeb ierakumu karš ir militārās stratēģijas veids, kas raksturīgs ar ilgstošu karadarbību ierakumos, kur abas puses nostiprina savas pozīcijas un uzbrukumi bieži biedzas ar nelielām teritoriālām pārmaiņām un lieliem cilvēku upuriem.
1915.gads - Krievijas armija tiek atspiesta atpakaļ - Vācijas armija iebrūk Latvijas teritorijā. Rietumu frontē nostiprinās pozīciju karš, bet Austrumu frontē Vācija gūst panākumus, izspiežot Krieviju no daļas tās ieņemto teritoriju.
1916.gads - Verdenas un Sommas kaujas Rietumu frontē ar lieliem zaudējumiem abās pusēs. Šīs kaujas kļūst par vienām no asiņainākajām visā kara gaitā, demonstrējot moderno ieroču graujošo spēku un stratēģiskās pozīcijas nozīmi.
Attēls 2: Britu - indiešu armijas daļas ierodas Sommā.
1917.gada februāris - Krievijā notiek revolūcija, kas noved pie cara Nikolaja II atkāpšanās. Cariskā Krievija sabrūk, un varu pārņem Pagaidu valdība, taču nestabilitāte turpinās.
Attēls 3: Februāra revolūcija Krievijā.
1917.gada aprīlis - ASV pievienojas karā Antantes pusē, pēc tam, kad Vācija sāk neierobežotu zemūdeņu karu un atklājas Vācijas mēģinājumu panākt Meksikas uzbrukumu ASV.
1917.gada oktobris - Oktobra revolūcija Krievijā, lielinieki nāk pie varas un noslēdz Brestiļitovskas miera līgumu ar Vāciju. Tas nozīmē Krievijas izstāšanos no kara un ļauj Vācijai koncentrēt spēkus rietumu frontē.
Attēls 4: Oktobra revolūcijas dalībnieki pie Ziemas pils Pēterburgā.
1918.gada novembris - Kara beigas, Vācija kapitulē un tiek parakstīts Kompjeņas pamiers. Pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukumiem un iekšējās krīzes Vācija nespēj tuprināt karadarbību, kas noved pie pamiera un kara noslēguma.
Attēls 5: Kompjeņas pamiers.
Pirmā pasaules kara laikā tika aktīvi izmantotas karikatūras kā propagandas līdzeklis - karikatūras tika izmantotas, lai attēlotu pretinieku negatīvā gaismā, mudinātu karavīrus un civiliedzīvotājus pievienoties armijai, veidotu sabiedrisko domu un nostādnes par sabiedrotajiem un ienaidniekiem, paaugstinātu morāli attēlojot ienaidnieku kā smieklīgu vai vāju - tādejādi mazinot baiļu sajūtu. Karikatūras tika plaši publicētas laikrakstos, žurnālos, uz plakātiem un pastkartēs. To vizuālais vēstījums bieži bija pārspīlēts, lai radītu spēcīgāku emocionālo ietekmi.
Svarīgi!
Propoganda ir informācija (bieži vien pārspīlēta vai sagrozīta), kas tiek izmantota, lai ietekmētu cilvēku domas un emocijas.
Karikatūras ir zīmējumi, kas pārspīlē un ironiski attēlo kādus notikumus, personas vai idejas.
Attēls 6: Karikatūra - Apturi viņu!
"APTURI VIŅU!" – Šī Pirmā pasaules kara propagandas karikatūra ar uzrakstu "Stop Him!" attēlo Vāciju kā brutālu un nekontrolētu agresoru. Milzīga gorilla ar vācu ķiveri (Pickelhaube) simbolizē Vācijas militāro spēku, kas postī un draud Eiropai. Tā nes prom izmisušu sievieti, kas, iespējams, simbolizē upurus Beļģijā vai Francijā, bet fonā redzama sagrauta baznīca un degoša pilsēta, norādot uz Vācijas iznīcību Eiropā.
Karikatūras kreisajā pusē attēlota bruņota sieviete, kas simbolizē ASV – viņa tur zobenu un vairogu ar ASV simboliku, norādot uz valsts gatavību aizsargāt sabiedrotos. Debesīs redzamie vācu Zeppelini uzsver Vācijas izmantotos gaisa uzbrukumus. Šī karikatūra tika izmantota, lai veicinātu sabiedrības atbalstu ASV iesaistīšanai karā, izmantojot baiļu un steidzamības radīšanu. Tajā izmantoti spēcīgi propagandas paņēmieni – Vācijas dehumanizācija, upuru dramatizēšana un tiešs aicinājums rīkoties.