Pirmais pasaules karš (1914-1918) Latvijas teritorijā aizsākās 1915.gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Kurzemē un Zemgalē.
Pirmā pasaules kara hronoloģija Latvijas teritorijā
1.attēls: Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā
1915.gada pavasaris - vasara - Vācijas armija uzsāk uzbrukumu pret Krievijas impēriju, ieņemot Kurzemi un Zemgali. Seko plaša bēgļu kustība, daudzi latvieši tiek evakutēti uz Krievijas iekšzemes guberņām.
2.attēls: Jēkaba Kazāka glezna "Bēgļi" - attēlo bēgļus 1.pasaules kara laikā Latvijā
1915.gada rudens - Frontes līnija nostiprinās pie Daugavas, Rīga kļūst par stratēģiski nozīmīgu aizsardzības punktu. Krievijas armija, lai aizsargātu latviešu teritorijas, veido latviešu strēlnieku bataljonus.
Svarīgi!
Latviešu strēlnieki (1915-1917) kļuva par svarīgu militāru spēku, kas piedalījās kaujās pie Ķekavas, Nāves salas un Slokas. Viena no svarīgākajiām cīņām bija Ziemassvētku kaujas (1916.gada decembris - 1917.gada javāris), kurās strēlnieki pierādīja varonību, taču Krievijas armijas neizlēmība noveda pie lieliem zaudējumiem. 1917.gadā, pēc Februāra revolūcijas Krievijā, latviešu strēlnieki sadalījas - daļa atbalstīja Latvijas neatkarības ideju, bet citi pievienojās boļševikiem un piedalījās Krievijas pilsoņu karā.
3.attēls: Latviešu strēlnieku bataljona rota.
1916.gada vasra - rudens - Latviešu strēlnieki piedalās kaujās pie Ķekavas, Nāves salas un Slokas. pierādot augstu disciplīnu un cīņas sparu.
4.attēls: Kurzemes strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā.
1916.gada decembris - javāris - Ziemassvētku kaujas pie Ložmetējkalna, kur latviešu strēlnieki ar lielu varonību mēģina izlausties cauri vācu pozīcijām, taču cieš smagus zaudējumus Krievijas pavēlniecības neizlēmības dēļ.
5.attēls: Latviešu strēlnieki Tīreļa purva pozīcijās ar gāzmaskām.
1917.gada februāris - marts - Pēc Februāra revolūcijas Krievijā latviešu strēlnieku vienības sāk dalīties - daļa atbalsta Latvijas neatkarības ideju, bet citi pievienojas boļševiekiem.
1917.gada septembris - Vācijas karaspēks ieņem Rīgu pēc Krievijas armijas atkāpšanās.
1918.gada marta sākums - Brestiļovskas miera līgums starp Vāciju un Padomju Krieviju. Krievija atsakās no Baltijas teritorijas, un Latvijas teritorija pilnībā nonāk Vācijas kontrolē. Līgums izbeidz karadarbību Austrumu frontē, taču Latvija paliek nestabilā situācijā.
Pēc Krievijas impērijas sabrukuma un Brestļitovskas miera līgums Latvijas teritorijā sākas pārmaiņas
1917.gada decembris - Latvijas Pagaidu Nacionālā padome paziņo par mērķi izveidot autonomu Latvijas izveidošanu.
Svarīgi!
Latvijas pagaidu nacionālā padome 1917.gada 29.novembrī Valkā pieņēma deklarāciju, kurā noteica mērķi - par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Taču 1918.gada janvārī iestājās par pilnībā neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku.
1918.gada novembris - Pēc Vācijas kapitulācijas Pirmajā pasaules karā vācu varas iestādes sāk atkāpties, radot varas vakumu.
1918.gada 18.novembris - Latvijas Tautas padome proklamē Latvijas Republiku par tās pagaidu vadītāju kļūst Kārlis Ulmanis.
6.Attēls: Latvijas Pagaidu valdības vēstnesis, kurā tiek atrunāti jaunās valdības mērķi un darbības virzieni.
7.attēls: Kārlis Ulmanis - Latviešu pagaidu valdības ministru prezidents.
8.attēls: Zigfrīds Anna Meirovics - pirmais ārlietu ministrs, kurš diplomātiski darbojoties sekmēja Latvijas starptautisko atzīšanu, de iure.
De iure - latīņu termins, kas nozīmē "juriski" vai "pēc likuma". Latvija 1918.gadā pasludināja neatkarību , bet sākumā to starptautiski neatzina. Tikai 1921.gadā lielvalstis atzina Latvijas neatkarību de iure, kas nozīmēja pilnīgu un oficiālu atzīšanu starptautiskajā sabiedrībā.
Īsi pēc Latvijas dibināšana izmantojot Latvijas nestabilo situāciju Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija.
1918.gada decembris - Padomju Krievijas sarkanā armija iebrūk Latvijā, izveidojot Padomju Latvijas valdību Pētera Stučkas vadībā.
1919.gada maijs - Latvijas ar armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvo Rīgu no boļševikiem.
1919.gada oktobris - novembris - Latvijas armija sakauj Bermonta
karaspēku Rīgas kaujās.
9.attēls Pāvels Bermonts (1877-1973) bija Vācijas atbalstīts krievu militārais vadonis, kurš 1919. gadā vadīja tā saukto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju.
1920.gada 11.augusts - Tiek noslēgts Latvijas - Padomju Krevijas miera līgums, kurā Krievija atzīst Latvijas neatkarību.
10.attēls Cīņa Rīgas atbrīvošanas laikā 1919.gada maijā.
Pēc Neatkarības kara beigām pirmais uzdevums bija izveidot Latvijas valsts konstitūciju - Satversmi.
1920.gada 1.maijs - Sanāk Satversmes sapulce, lai izstrādātu jauno valsts konstitūciju.
1922.gada 15.februāris - Pieņemta Latvijas Republikas Satversme, kas nosaka demokrātisku valsts pārvaldi ar parlamentāru sistēmu.
Otra no būtiskajām lietām, kuru bija jārisina valstī - bija zemes jautājums. Lielākā daļa īpašumu Latvijā piederēja vācbaltiešu muižniekiem un, lai mazinātu sociālo spriedzi un stirpinātu valsti tika organizēta agrārā reforma.
1920.gadā - tika pieņemts Agrārās reformas likums, kas nacionalizēja lielos muižu īpašumus un sadalīja tos bezzemniekiem un mazajiem lauksaimniekiem.
Agrārā reforma - zemes īpašumu pārdale, kas Latvijā notika pēc neatkarības iegūšanas.
Bezzemnieki - cilvēki, kuriem nebija savas zemes un kuri bieži strādāja kā kalpi muižās vai īrēja zemi no lieliem īpašniekiem.
Latvijas neatkarības stiprināšana un demokrātijas attīstība turpinājās līdz 1934.gadam, kad Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu un izveidoja autoritāru režīmu.