Pirmais pasaules karš (1914-1918) bija viens no postošākajiem konfliktiem pasaules vēsturē, atstājot dziļu ietekmi uz politisko, ekonomisko un sociālo situāciju Eiropā un pasaulē. Karš prasīja milzīgus cilvēku upurus - vairāk nekā 16 miljoni cilvēku zaudēja dzīvību, bet miljoni cieta vai tika sakropļoti. Tā rezultātā daudzas valstis saskārās ar demogrāfiskiem izaicinājumiem, jo īpaši attiecībā uz darbaspēku un sabiedrības atjaunošanu. Bez tam, karš izraisīja traumas un psiholoģiskas sekas daudziem veterāniem radot nepieciešamību pēc medicīniskās aprūpes un sociālās integrācijas programmām.
Attēls 1: Pasaule pēc Pirmā pasaules kara.
Politiskās sekas -
Impēriju sabrukums - Austroungārija, Osmaņu impērija, Vācija un Krievijas impērija zaudēja savas teritorijas vai beidza pastāvēt.
Jaunu valstu izveide - Čehoslovākija, Politija, Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva kļuva par neatkarīgām valstīm.
Nacionālisma pieaugums - Daudzu valstu politiku turpmāk notieca nacionālās pašnoteikšanās idejas.
Politiskā nestabilitāte - Vācijā izveidojās Veimāras republika, kas saskārās ar iekšējiem nemieriem un ekonomiskām problēmām.
Ekonomiskās sekas
Milzīgas finansiālās problēmas - Valstis bija spiestas aizņemties lielus līdzekļus, lai finansētu karadarbību.
Infrastruktūras iznīcināšana - Īpaši smagi skartas tika Francija un Beļģija, kur kauju dēļ tika sagrautas rūpnīcas un pilsētas.
Hiperinflācija - Vācijā un citās Eiropas valstīs1920.gados inflācija sasniedza dramatiskus apmērus, izraisot sabiedrības neapmierinātību un nestabilitāti.
Rūpniecības pārorientēšana - Pēc kara valstīm nācās pielāgot ekonomiku no militārās uz civilās ražošanas attīstību.
Sociālās sekas
Sieviešu lomas maiņa - Sievietes ieguva daudz lielāku lomu darba tirgū, jo daudzi vīrieši tika iesaukti armijā, veicinot sieviešu tiesību aizsardzību.
Karavīru psiholoģiskās traumas - Liela daļa atgriezušos karavīru cieta no posttraumatiskā stresa sindroma, kas ietekmēja gan viņus, gan viņu ģimenes.
Sabiedrības polarizācija - Daudzās valstīs pieauga sociālā spriedze starp dažādiem politiskajiem un sociālajiem slāņiem.
Dzīves līmeņa pasliktināšanās - Pārtikas un preču trūkums kara laikā un pēc tā izraisīja dzīves apstākļu pasliktināšanos vairākās valstīs.
Versaļas miers un tā ietekme
Versaļas miera līgums tika noslēgts 1919.gada 28.jūnijā starp Vāciju un sabiedroto lielvalstīm, noslēdzot Pirmo pasaules karu. Līguma galvenie nosacījumi ietvēra Vācijas atbildību par kara izraisīšanu, teritoriju zaudējumus un ievērojamu reparāciju maksājumus. Vācija zaudēja Elzasu - Lotringu Francijai, Poznaņu un daļu Rietumprūsijas Polijai, bet tās kolonijas tika sadalītas starp uzvarētājvalstīm. Līgums arī noteica Vācijas armijai ierobežojumus tika aizliegts turēt lielu karaspēku un attīstīt militāro rūpniecību.
Svarīgi!
Elzasa - Lotringa ir reģions, kas vēsturiski bija strīdus objekts starp Franciju un Vāciju. Pēc Francijas - Prūsiijas kara 1871.gadā to anektēja Vācija, kas veicināja Francijas vēlmi revanšēties. Pirmā pasaules kara beigās 1919.gadā pēc Versaļas līgums šī teritorija tika atdota atpakaļ Francijai, kas izraisīja sašutumu Vācijā un kļuva par vienu no iemesliem Vācijas vēlmei pēc revanša.
Svarīgi!
Reparācijas ir kompensācijas maksājumi, ko sakautā valsts veic uzvarēājvalstīm par kara inodarītajiem postījumiem kara laikā.
Attēls 2: Versaļas miera līgums.
Versaļas līguma sekas -
Politiskās sekas - Vācijā nostiprinājās neapmierinātība ar miera nosacījumiem, kas veicināja radikālo politisko spēku, tostarp nacistu, pieaugumu. Šo nosacīju uztvēra kā "diktētu mieru", kas radīja vēlmi atriebties uzvarētājvalstīm.
Ekonomiskās sekas - Reparāciju maksājumi izraisīja smagas ekonomiskās grūtības Vācijā, veicinot hiperinflāciju un sabiedrības neapmierinātību. Vācija bija spiesta aizņemties naudu, lai segtu savas saistības, kas padziļināja tās ekonomisko krīzi.
Teritoriālās izmaiņas - Jauno valstu izveide Austrumeiropā nereti radīja etniskus konfliktus un teritoriālas domstarpības, jo robežu vilkšana ne vienmēr atbilda etniskajam sastāvam.
Starptautiskās attiecības - Tika izveidota Tautu Savienības, lai saglabātu mieru, taču tās ietekme bija ierobežota, jo ASV atteicās pievienoties organizācijai. Turklāt Tautu Savienībai nebija efektīvu mehānismu, lai novērstu turpmākus konfliktus.