Satura rādītājs:
Teorija
| Numurs | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Dzīvo organismu šūnu uzbūve | Skolēns pamato šūnas sastāvdaļu (kodols, citoplazma, hloroplasts, plazmatiskā membrāna, šūnapvalks, vakuola, mitohondrijs, lizosoma, Goldži komplekss, ribosoma, endoplazmatiskais tīkls) nozīmi fizioloģisko procesu norisē. (Skola2030 VSK.D.Li.7.; D.O.7.1.1.; D.O.7.1.3.; D.O.11.7.4.1.) |
| 2. | Augu audi | Raksturo dažādus augu audus pēc to šūnu uzbūves un pielāgotības to veicamajām funkcijām (Skola2030 VSK.D.Li.7.; D.O.7.1.1.; D.O.7.1.3.; D.O.11.7.4.1.) |
| 3. | Dzīvnieku audi | Raksturo dažādus dzīvnieku audus pēc to šūnu uzbūves un pielāgotības to veicamajām funkcijām. (Skola2030 VSK.D.Li.7.; D.O.7.1.1.; D.O.7.1.3.; D.O.11.7.4.1.) |
| 4. | Neorganiskās vielas | Skolēns zina, ka visu dzīvo organismu šūnas ir uzbūvētas no organiskajām un neorganiskajām vielām, raksturo to nozīmi organisma fizioloģiskajos procesos. Raksturo neorganisko vielu- ūdens, makroelementu un mikroelementu nozīmi organisma fizioloģiskajos procesos. Ar piemēriem skaidro organismu iekšējās vides nemainīguma (homeostāzes) nozīmi organisma un tā šūnu fizioloģiskajos procesos. (Skola2030 - VSK.D.Li.7.; D.O.7.2.1.; D.O.7.2.2.) |
| 5. | Organiskās vielas | Skolēns zina, ka visu dzīvo organismu šūnas ir uzbūvētas no organiskajām un neorganiskajām vielām, raksturo to nozīmi organisma fizioloģiskajos procesos. Raksturo olbaltumvielu, adenozīntrifosfāta, nukleīnskābju, lipīdu un ogļhidrātu uzbūvi un to nozīmi dzīvo organismu fizioloģiskajos procesos. (Skola2030 - VSK.D.Li.7.; D.O.7.2.1.; D.O.7.2.2.) |
| 6. | Enzīmi | Skolēns raksturo bioloģiski aktīvo vielu - enzīmu jeb fermentu darbības mehānismu. Zina to veidus un nozīmi. (Skola2030 - VSK.D.Li.7, D.O.7.2.3., D.O.9.2.1.) |
| 7. | Hormoni | Skolēns raksturo bioloģiski aktīvo vielu- hormonu darbības mehānismu. Skolēns analizē shēmas par dažādu hormonu (insulīna, glikagona, adrenalīna, testosterona) rašanos un ietekmi uz organisma darbību, kā arī analizē sievietes menstruālā cikla norisi un hormonu (estrogēns, progesterons) ir iesaistīti šajos procesos, skaidro saviem vārdiem, kā hormonu darbība ir saistīta ar apaugļošanās iespējām. Aktualizē zināšanas par drošām kontracepcijas metodēm. (Skola2030 - VSK.D.Li.7, D.O.7.2.3., D.O.9.2.1.) |
Uzdevumi
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Šūnu uzbūve | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Skolēns prot pēc apraksta noteikt, kāds šūnas organoīds aprakstīts. |
| 2. | Šūnas raksturojums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 8 p. | Skolēns pēc attēla atpazīst eikariotu un prokariotu šūnas, pamato to ar šūnas uzbūvi - organoīdu esamību vai trūkumu. |
| 3. | Audu izvietojums auga orgānos | 3. izziņas līmenis | augsta | 7 p. | Skolēns mikroskopa attēlos atpazīst audu veidus, zina to pazīmes, sīkāku iedalījumu un funkcijas. |
| 4. | Bioloģiskais zīmējums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 6 p. | Skolēns zina bioloģiskā zīmējuma nosacījumus un audu izvietojumu auga orgānos |
| 5. | Dzīvnieku audu raksturojums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 5 p. | Skolēns pēc attēla atpazīst audu veidu, un zina tā raksturīgās pazīmes un funkcijas |
| 6. | Audu veida noteikšana un piederība augu vai dzīvnieku valstij | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Skolēns attēlā atpazīst audu veidu un zina tā piederību augu vai dzīvnieku valstij |
| 7. | Neorganisko vielu nozīme organismā (I) | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Skolēns zina ūdens un minerālvielu nozīmi organismā atbilstoši to īpašībām |
| 8. | Ūdens nozīme dzīvajos organismos | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns zina ūdens nozīmi dzīvajos organismos un pamato to ar ūdens fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām |
| 9. | Organisko vielu nozīme organismā | 1. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns pēc apraksta atpazīst organisko vielu un zina tās funkcijas |
| 10. | Organisko vielu daudzveidība | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Atpazīst attēlā esošā izbūves elementa galveno uzbūves elementu |
| 11. | Gremošanas enzīmu raksturojums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 5 p. | Skolēns zina gremošanas enzīmus, to sintēzes un darbības vietu, kā arī tā ķīmiskās reakcijas veidu |
| 12. | Hormonu nozīme cilvēka organismā | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Skolēns zina hormona uzdevumu un zina, kā sauc orgānu, kas ražo šo hormonu un tā atrašanās vietu. |
Papildu uzdevumi (slēpti no skolēniem)
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Šūnu organoīdi | Citi | vidēja | 2 p. | Pēc attēla atpazīst šūnas organoīdu, zina tā funkciju un uzbūvi, un piederību dzīvo organismu sistemātiskajai piederībai. |
| 2. | Dzīvnieku audu raksturojums | Citi | vidēja | 2 p. | Pēc apraksta skolēns atpazīst audu vai šūnu veidu, prot atpazīt attēlā šo audu veidu. |
| 3. | Neorganisko vielu nozīme organismā (II) | Citi | vidēja | 2 p. | Skolēns pēc apraksta atpazīst neorganisko vielu un zina tās nozīmi organismā |